Galva smaga kā puķupods. Sajūta, ka tajā ir želeja. Bet antibiotikām nevaru saņemties, T ta nav, lai arī poda sajūta aug, un želeja sāk iekrāsoties.

Likdama P gulēt uz otru diendusu, vienkārši atplīsu, un tam notikt netraucēja bailes, ka M, kas palika viena uz lodžijas, var sadomāt taisīt akrobātiku vai kā citādi nodarīt sev pāri. Atplīsu un viss. Pēc stundas pamodos un secināju, ka ar bērnu viss kārtībā. Fū...

Rīt ar meitām pie pediatres.

Cepiens par P nepiebarošanos uz brīdi pārgājis. Vīrs nopirkšot saldo bēbjputru. Nu, ja to neēdīs, tad es neesmu stulba.