03 Februāris 2006 @ 12:09
 
Nereti ļaudis kādas vienas nelaimes dēļ atsakās no normālas dzīves, nostājas cietēja pozā un velta atlikušo mūža daļu sevis žēlošanai. Nu, piemēram, atgriezies no stomatologa, kur palicis bez zoba, žēli dveš: Ak! Kas mani tādu tagad vairs mīlēs! Man nekad vairs nebūs pilnvērtīga seksuālās dzīves! Mums, neredzamās frontes darbiniekiem, neliešiem, kas taisa reklāmu, ir iespēja viņiem palīdzēt atkal sajusties tādiem pašiem kā pārējiem, vai vismaz ne sliktākiem. Kā šajā piedāvājumā: (..) боли в спине? (..) Занятия (..) танцем живота помогут вам достичь гармонии души и тела... Sak, vēders tak tev nesāp!
 
 
( Post a new comment )
[info]siltavieta on 3. Februāris 2006 - 12:48
jā, bez zobiem nu nekādas pilvērtīgās seksuālās dzīves vairs nesanāk, tas nu ir skaidrs kā diena
(Atbildēt) (Link)
[info]shelly on 3. Februāris 2006 - 13:05
Ir liela starpība, starp cilvēku, kas pukst, tikko bez zoba palicis, un starp cilvēku, kas pukst 20 gadus pēc tam. Pusstunda pēc notikuma vēl nav viss mužš, vismaz ja vien tas nav sasodīti īss mūžs. Protams, reklāmistu sapnis ir cilvēks, kas nekunkst vispār un nekad, tik lido no vienas preces uz otru ar vieglu smaidu sejā. :)
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
[info]fedrs on 3. Februāris 2006 - 13:08
Oponēšu. Pukstošs cilvēks ir vieglāks mērķis, jo kā tu apmierinātam ieskaidrosi, ka kārtējā herņa, viņu darīs laimīgāku.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]shelly on 3. Februāris 2006 - 13:17
Ok. Bet par visa mūža ciešanām pēc izrautā zoba nepiekrītu. Atceros, kā reiz man bija ļoti slikti un man ar sāka gasīt - nu, ko tu tagad visu mūžu tā darīsi, tā nevar. Es gandrīz uzprāgu. Trīs dienas pēc sagruvušas draudzības ir vēl ļoti īss rētu laizīšanas periods, un viennozīmīgi ļoti tālu no "visa mūža".
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)