ai, Tu zini, var jau daudz spļaudīties par mūsdienu bērniem, kuri ir tundra un debīli, bet bērns, kad viņš nonāk pirmā klasē, nav vainīgs ne pie tā, ka 1) viņa vecākiem nav bijis laika ar viņiem nodarboties, tāpēc bērns izaudzis pie televizora 2) skolotāja ir raiņa vecuma mamzele ar attiecīgiem standartiem, morāli un pieeju 3) ar neizdevušos vai neesošu ģimenes dzīvi apveltīta mātīte, kas savu ego novirza uz talantīgajiem skolēniem un viņu dresēšanu par olimpiāžu medaļniekiem, pārējos norakstot jau momentā.
pārspīlēju, protams, bet.

un vēl kas, izglītības reformu, manuprāt, vajag sākt nevis ar apakšām, bet gan ar augšām - ar universitātes izglītību un konkrētāk ar topošo pedagogu sagatavošanu. pēc tam, kad padzīvoju kādu laiku vienā mājā ar vairākām topošajām skolotājām un guvu ieskatu tajā, kādi cilvēki iet tur studēt un par kādiem kretīniem un ar kādām aizvēsturiskām metodēm viņus tur gatavo.. man pēc tā visa ir skaidrs, ka es savus bērnus toč vismaz pirmajos gados skolā nelaidīšu, kaut man būtu visi orgāni jāpārdod guvernantes algošanai.
bērniem vajag mūsdienīgu un aizraujošu pieeju, un tad vairs nav svarīgi, vai tas ir franču licejs vai daugavpils sešpadsmitā. stereotipu, diemžēl, uztur likumsakarība, ka pārsvarā tikai labo un dārgo skolu skolotāji domā par kvalifikācijas celšanu un metožu pielāgošanu laikmetam.

par valsts programmām gan piekrītu, tik kretīniskus standartus nav gadījies redzēt nekur.

(Reply to this) (Thread)

Pirmkārt jau tencinu par izvērsto komentaŗu.

Vispirms atkāpe par rakstīšanas iemesliem - manī sēž klasisko humānistu tēze par institūciju spēju un uzdevumu pāraudzināt cilvēku, atzīšos. Tāpēc par 1) - Nemetu pārāk daudz akmeņus ne vecākiem, ne bērniem (esmu pārāk tālu no abiem statusiem) - tikai konstatēju faktu, ar kuru pedagogiem - visiem pēc kārtas - ir grūti strādāt ar esošajām attieksmēm pie esošajiem standartnosacījumiem.
par 1) + 2) - skolu savstarpējā konkurence minēto saliktu pa plauktiem. Te gan ir problēma - drīzumā atkal pedagogu arodbiedrība laikam iestāsies par drīzāk universālu algu samazinājumu kā pedagogu atlaišanām.

Izglītības reforma ar augšu vai apakšu - pilnīgi vienalga. Vien demogrāfiskā bedre vispirms skar citus līmeņus. Augšas tikmēr nepārformēsies, ar tiem neviena nekontrolētajiem dinozauriem, kas iesēdušies teju katras katedras spicē un vērpj intrigas biežāk kā strādā pie savu programmu un lekciju aktualizācijas, vienlaicīgi saņemot labāku algu kā ierindas lektori.

Kvalifikācijas celšana, jāsaka, parasti arī praksē attiecas pilnīgi uz visām skolām. Latvijā, šķiet, nav tik bieži pārizglītojamas profesijas kā pedagogs. Protams, atšķiras kursu kvalitāte un tālākas izmantojuma iespējas.

Es jau, milkij, galvenokārt runāju par vienu - neprasmīgās pārvaldes atkāpšanos no sektora, kas tīri labi varētu pašregulēties pie mūsu niecīgā iedzīvotāju skaita - ar laicīgu brīdinājumu un pārejas periodu, kurā skolām vajadzēs piedāvāt attīstības vīzijas kaut vai novada kontekstā, pēc gadiem desmit pastāvot par kādām simts vidusskolām mazāk. Es skolu beidzu gadā, kad skolēnu valstī bija ap 350'000 - tas ir par 110'000 vairāk kā šodien. Prognozēts tiek vēl mīnus 50'000 tuvākajā piecgadē).
Šobrīd skolu vadības biežāk cīnās ar IZM atskaitēm, t.i. darbojas ar pagātnes sakārtošanu, kā nākotnes plānošanu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu man vienkārši tās sentences par bērniem-tundru kaut kā uzreiz duras sirdī, jo bērns kāds viņš skolas sākumā visai lielā mērā imho ir sekas citu rīcībai, tādēļ pamatots viņa wtf moments, kad tāds tiek apsaukts par stulbu un nederīgu. no akmens bluķēna jau arī var izcirst dāvidu, bet var arī bluķīti palikt par lieveni kūtspriekšai. nu, tas tā.

pedagogiem noteikti arī ir grūti, bet es tomēr negribu ticēt, ka viņi ir situācijas ķīlnieki - domāt ar galvu un attiecīgi uztrenēt elastību jau vismaz lielākai daļai būtu jāspēj, neskatoties uz formālo bekgraundu, tak viņiem šī podziņa ir izslēgta. tāpēc es stāvu un krītu par vienu man zināmu pasniedzēju, kas topošajiem pedagogiem piemēro pavisam citas metodes un uzdod citus jautājumus kā ierastā sistēma, liek interesēties par to, kas interesē viņu potenciālos apmācāmos (tipa, kādi pokemoni šoruden modē) utt. un tas tak viss ir bezmaz pašsaprotami, bet nē, unīša sistēma klasiskā piedāvā visādas tur teorijas, piecpadsmit psīcholoģijas paveidus, standartus un kanonus un ko tik ne.
ok, par šo es varu rakstīt daudz, ja uzvelkos :) my point is, saprotot, ko vajag bērniem un kādā veidā viņiem ir interesanti to uzzināt (interesanti, nevis freidiski pareizi), mēs jau būsim eliminējuši lielu daļu tundras, jo ideja, kā teica filmā Inception, ir sīksta maita un mazie jau interesējas paši.

protams, izglītības sistēma kā tāda ir liela un kompleksa problēma, un tās risināšanai nepietiks ar vienas skrūvītes pagrozīšanu, bet es nedomāju, ka IZM demisija vai likvidācija te kaut ko stipri atrisinās, jo ok, viņi izdod standartus, bet tie, kas komunicē ar un iedvesmo vai neiedvesmo bērnus mācīties (un biežāk, diemžēl, pēdējais) ir skolotāji, un tieši tas imho ir kontingents, kam formāta ziņā jāmainās visnopietnāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es pamatā par vidusskolu un vidusskolēniem mēģināju izteikties. Te vecāku vietā ieslēdzas skolas un draugu ietekme.

Pedagogi, kas nav tikai situācijas ķīlnieki, šobrīd pastāv vai nu labās skolās kā kolektīvs, parastās skolās tiekot portretēti kā atsevišķi fanātiķi. Tiem, kuriem 'niez', ātri paveras iespēja ķerties klāt pie kloķu bīdīšanas, nereti atkāpjoties no skološanas darba un lēnām savijoties ar pārvaldi (līdzīgi var teikt par jebkuru sfēru Latvijā).

Šai ziņā, protams, augstskolu metodēm būtu vieglāk mainīties - tās ir brīvākas. Bet, ja godīgi, bez augstskolu reformas (par kuru man nav nekādu ilūziju, starp citu), neko daži moderni pasniedzēji nedos. Vidusskolas tāpēc hipotētiski ir labākā lielumā, pārāk maza administrācija un elite :P

Protams, izgl.sistēma liela un mūžīga. Tomēr ir valstis, kas spējušas visu reformēt. Es nerosinu likvidēt IZM - es tai ieteiktu mainīt prioritātes samazināta budžeta apstākļos :)

Vispārinot sarunu ciklu (jātaisās pie miera) - pretrunu mūsu diskusijā nav. Vien divi fokusi un pārliecību/pieņēmumu precizējumi, kā šķiet. Varbūt rīt sagaidīšu kādus cibiņskolotāju komentārus, lai kur viņi būtu. Manā freidlistē vien laikam zupcis?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

rasbainieks tak kādreiz bērnus mācīja :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

oh, prātā nāk vien jēlības - "mūžu dzīvo, mūžu mācies" un "es te esmu pārāk nesen"
Ar labunakti!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

arlabunakti, ērenpreisij :)

(Reply to this) (Parent)

jā, un par to esmu augstāk nosaukta punktos 2) un 3), paldies, šmilkij :)
pie kam es strādāju valdorfenē un piekopu abzalūti barbariskas metodes, totāli neesmu reprezentatīva.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ras, beidz glaimot sev un attiecināt uz sevi itin visas dzīves neglītās puses, kuras es jebkad jebkur pieminu :) pati labi zini, par kādām učilkām es tur augstāk runāju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu manā individuālajā pieredzē tādu učilku ir bijis stipri mazākumā, nu ļoti stipri, tā ka vienīgi varu izteikt tev līdzjūtību. bet diskusijai kontributēt diezin vai varu kaut ko īpaši vērtīgu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Priecātos kādreiz izvērstāk lasīt/dzirdēt Tavu firsthand pieredzi Valdorfa sistēmā. Pašam alternatīvā izglītība (vai kādā nu plauktā to var ielikt) diemžēl ir diezgan abstrakts jēdziens.

(Reply to this) (Parent)