man bij tāc periõds, kad es izdevniecībā strādāju, un tur bij drusmīgi stresaini, visiem visu vislaik vaidzēja un vaidzēja, kā mēdz teikt-" vakar" un ta es vienmēr gāju mājā ar diviem kokteilīšiem, kurus arī godīgi, pie čigāndziesmām, pirms miega, viena pate izdēru. Čtob, razslabitsja, tā teikt.
A, pēctam, nomainīju darbu un tā vairs nedarīju.

Vienreiz pirms koncerta mājās dzēru šņabi, lai būtu "lielāks pacilājums". Izdzēru diezgan daudz, bet labumā negāja. Pusceļā līdz koncertam gan pēkšņi iestājās brangs "pacilājums", gandrīz pat pārāk brangs :)
Citādi esmu vienīgi alu dzēris vakaros vienu laiku, bet tad apnika un tagad pat neatceros, kāpēc dzēru.

jā.
kādreiz.
kautko ļoti saldu.

Patīkami, ka vienojošais elements ir progress pārejot no vientuļās dzeršanas uz vientuļo nedzeršanu :)