![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ziniet par ko esmu mūždien sapņojusi? Par savu personīgo ienākumu/izdevumu kladi, kur es skrupulozi atzīmēju katru nopirkto sērkociņkastīti un uz ielas atrastu piecsantīmnieku. Tas taču baigi palīdzot sastrukturizēt savas finanses un vispār ir baigi labi, forši un motivējoši, un nezin kā vēl.
Tikai ir viens bet - ilgāk par vienu dienu es neesmu izturējusi.
Manai omai tādas klades bija čupām.
Tad nu es rīt iešu nopirkt nenormāli smuku kladi ar 1280 lapām, kurā aizrakstīšu vienu lapu un tad nobēdzināšu nākamajā dienā pie lietām, kas mani ir aizķērušas uz 5 minūtēm un tad apnikušas.
Visforšākais tajā visā ir tas, ka tev atkal šķiet, ka sāksi dzīvi no jauna sākuma posma, lai gan tas ir tāds maziņš pašapmāniņš un bulšitiņš, ja tā var teikt.
Bet kādēļ gan ne, ja tas liek justies labāk.
Tikai ir viens bet - ilgāk par vienu dienu es neesmu izturējusi.
Manai omai tādas klades bija čupām.
Tad nu es rīt iešu nopirkt nenormāli smuku kladi ar 1280 lapām, kurā aizrakstīšu vienu lapu un tad nobēdzināšu nākamajā dienā pie lietām, kas mani ir aizķērušas uz 5 minūtēm un tad apnikušas.
Visforšākais tajā visā ir tas, ka tev atkal šķiet, ka sāksi dzīvi no jauna sākuma posma, lai gan tas ir tāds maziņš pašapmāniņš un bulšitiņš, ja tā var teikt.
Bet kādēļ gan ne, ja tas liek justies labāk.
Bet lielos vilcienos un mazos vagonos itin nekas jau nemainās ;)
Excelī?