|
[Aug. 13th, 2007|11:35 am] |
Kā bija ar to Duksi?
Bijām pie mammas un gājām uz jūru staigāt. Vieta nomaļa, pirmdiena - ai, gan jau neviena nebūs, lai tas Duksis nāk arī līdz.
Viņš maita vienmēr nomaucas no ķēdes, kad forša kompānija iet uz mežu.
Pienācām pie jūras - viss forši, te pēkšņi no meža izlien kaimiņiene ar tāda paša izmēra un paskata zvēru.
Dabiski, mūsējais - ņerrr un tam svešajam krāgā.
Kaimiņiete pīkst, lai tak mēs pasaucot savējo.
Nu jā - šito tu pasauksi!
Nu neko - sagaidīju brīdi, kad šie atlaidās, un likos Duksim matos - sagrābu aiz škirkas. Un šis - klakc - man rokā, bet tomēr likās mierā un vairāk nekāvās.
Fak! Kādas sajūtas? Vot pamēģini ielikt roku mašīnas durvīs un ar spēku sist ciet. Tādi zilumi, ka tik tup un turies! Kāda tur vairs jūra, garīgais uz pusnedēļu čupā.
No šejienes morāle - suņi jāsit jau laicīgi. Māte to draņķi ir izlaidusi galīgi. Viņš vienmēr zobus klabina, kad kāds viņu mēģina pie kārtības saukt. Bet tā - draudzīgs un jauks suns.
Un, visu cieņu, viņš savaldījās un nekoda man "pa riktīgo". Bet vienalg visa roka ar tā otra suņa asinīm bija. Skats pa rubli. Lai jums jautrāk, piebildīšu, ka potēties neiešu :P |
|
|
Comments: |
| From: | shelly |
Date: | August 13th, 2007 - 12:02 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Godīgi sakot, pelnīti. Citādāk izaudzina tādus Bāskervilus, kas apkož visus kaimiņu zvērus, bet paši tik plata rociņas - ai, es jau neko nevaru padarīt...
Interesanti, a es ta te pri čom? Es viņu audzināju vai? Tu vispār izlasīji, vai tikai skrīnoji? Vai man par mātes suņiem jāatbild?
hm, kā tur bija ar to suņu izšķiršanu, vai viņi nebija jārauj aiz astes? Neatceros, bet reiz lasīju padomus...
Tas, aiz kura gala rauj, nemaina rezultātu. Domā, ja es rautu viņu aiz astes, tad man mazāk sāpētu?
Nu kaut kas bija tāds paņēmiens, ka suņi saimniekam neiekož, - iespējams, bija jāķer aiz astes, nevis jāgrābj tuvu zobiem.
nu aste ir pietiekoši tālu no zobiem, lai zvērs ērti varētu saliekties un kost. bet vispār, kaujas laukā nav laika domāt par to, ko un kur jāķer.
Mērķis taču viņam ir kost otram sunim, nevis saimniekam - saimniekam viņš tikai tāpēc ieķer, ka tas rokas bāž gandrīz "purniem pa vidu"
Nezinu, kā ar saimiekiem, bet Duksis gribēja kost tieši man.
kaujas karstumā nedomā par to, kam kož. kož jebkam, kam var iekost. domāt sāk pēc tam kad iekož un saprot, ka iekoda nepareizajam. kļūda atvēsina.
Tu jau atļaujies tādu pat risku kā es pērn... nav tā kā biku par šerpu ;o) trakumsērga tak nav ārstējama... to tak apzinies.
Tas muļķis ir potēts, tā ka... avosj praņisjot
ā, nu tad citādāk.
es atkal šogad uzzināju, ka tas suņa, kas mani sakoda pagājušajā vasarā, nebija potēts... | |