Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Pārdomā iz dzīves. Visi tik ļoti mīl teikt, ka šī valsts ir pilnīgā pakaļā un viss ir slikti. Lūk, sāku domāt, kad man šodien atgādināja par to, ka valstij pamatā ir ģimene un ģimenei pamatā ir indivīds. Hmmmm man liekas, ka tā bija ķīniešu filozofijā sastopama lieta, bet ja nē , tad cien. wilkacis mani palabos. Galu galā viņš šajās lietās ir gudrāks.

Nu lūk un tad sāku domāt vai mēs paši visi esam tādi stulbi ar visu to raut sev un pēc iespējas vairāk principu. Kas, protams, tiek papildināts ar koncepciju, ka tik kādu apkrāpt piekāst un vēlams sev no tā kaut ko iegūt. Vai arī tomēr pie vainas ir tā savdabīgā izsoles principus ievērojošā iestāde, laikam jau saukta par valdību, kas darbojas pēc tiem pašiem principiem.

Pat nezinu no kura gala, lai šo visu šķetina vaļā un kurā tad saskatīt to lielāko ļaunumu, mūsos ,kas vienus un tos pašus ceļa lauzējus, treknos gadus un pasaules glābējus no jauna tur ievēl. Vai tomēr mēs paši, kas no iekšas nemainās un iet straumei līdzi, ka tik neizceltos par daudz. Un ja izcelties tad tikai ātrāk, dārgāk un pēc iespējas skaļāk.

īsāk sakot nemāku kādu vainot pie šīs valsts nelaimēm, laikam jau jāsāk ar sevi vai Lauri Reiniku.