Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

es secināju, kad palasījos mikii tekstus par pasauli glābjošajiem citplanētiešiem. Ka man ir kaut kā grūti un bailīgi to atdzīt, bet es tiešām ticu, ka tādiem ir jābūt.
Labi, man gan nebija ne mazākās vēlmes ticēt, ka viņi brauks oktobra vidū un glābs mūs, bet man tiešām liekas, ka tādiem ir jābūt. es nevaru nepiekrist tam, ko sacīja kāda gudrāka persona par mani, ka tā ir milzīga laika un telpas izšķērdēšana, lai mēs būtu uz šīs pasaules vienīgās radības.
Es tiešām godīgi saku un ticu, ka tādi ir. Protams, manas domas par to kādi viņi ir un kāpēc ir pilnīgi nesaistītas ar to, ko es redzu apkārt. Kā arī man ir ļoti maza ticība, ka viņi brauks mūs glābt. Kā arī neticu, ka viņi mūs laupa un liek mūsos iekšā kaut kādas mistiskas zondes un tamlīdzīgas lietas. Lai gan man liekas, ka Lauris Reiniks varētu būt viņu eksperiments. Vismaz tas izskaidrotu daudz ko.
īsāk sakot šodien un sen jau zinu, ka ticu, ka tādi ir. Un man liekas, ka ja jau mēs izaugām no kaut kādas amēbas, tad ticu ,ka vēl kaut kur tas varēja notikt. Neticu, ka mēs esam Dieva radīti, jo šo konceptu kā tādu man neviens līdz galam izskaidrot nevar. Līdz ar to esmu evolūcijas pusē. Līdz ar to vēlos domāt, ka citur arī ir izveidojusies dzīvība.
un izvēlos neticēt dievam, jo tad es nonāku ellē. Vai atsaucoties uz bijušajiem kolēģiem mani tur gaida darba piedāvājums, savs personīgais katls un dakša.