Nez kāpēc es mānu sevi ar priekšstatu, ka brīvdienas ir brīvdienas, proti, kaut kādas labākas un jaukākas dienas kā darba dienas, bet man taču katrs rīts un katrs vakars sākas un beidzas vienādi, ar barošanu, pārtīšanu un pamperiem. Jāceļas kā jāceļas un gulēt aiziet arī var tikai tad, kad var aiziet (mamma ir pačurājusi), brīvdienas patiesībā ir 24 stundu dežūra, un tā ir smagāka kā darbadienu dežūra, kad 5 stundas es esmu darbā un tur atpūšos. Nu, vārdu sakot, es te negribēju pažēloties, jo viss ir tā, kā tam jābūt, gribēju tikai pateikt, ka mānīgo brīvdienu priekšnojautā es esmu sadzērusies brutu un ķīniešu plūmju vīnu un rīt man būs paģiras, kas brīvdienu nekādā ziņā nepadarīs jaukāku. :
Comments
Nevar dabūt kādu palīgu, kurš vismaz katras otrās brīvdienas aizstāj un ļauj pamukt?
(Reply to this) (Thread)
Man palīgi ir uz darbadienām. Jā, varbūt ar laiku jāatrod kāds, kas ar mieru palikt diennakti. Lai varētu kaut uz lauku ceļotāju aizmukt. Bet vēl jau iztieku. Kad striķi trūks, meklēšu iespēju.
(Reply to this) (Parent)