fadu - parasta svētdiena
|
| ||||||
Rīts solīja jauku dienu.< Un kā jau kuru gadu, kaut kas iekšā nedaudz sažņaudzās dīvainā priekšnojautā… Man bija taisnība – atkal sākās šis “riņķadancis”. Klausulē atskanēja mammuča balss un atkārtojās jau klasiskā frāze : - vēl gultā? Cik tad var!…Tad sekoja tas, ko biju jau paredzējusi… Mana diena jau bija saplānota…;o( kaut kur otrā pilsētas malā visiem jau viss par manu brīvdienu bija skaidrs… Cik sevi atceros, tā ielaušanās manā dzīvē mani kaitina neizsakāmi… “Atbrauksi tikos, pa ceļam neaizmirsti… un nekavējies” Nekad šie vārdi, nesākas ar vienkāršo jautājumu – meitiņ, kādi plāni šaidienai? Ja tev būtu laiks, varbūt… Nē tas fāzes salikums un tonis kādā tas tiek pasniegts neparedz kaut kādu pašdarbību no manas puses… Kas līdzīgs ir māsas teikumos, bet ko gan lai gaida no matemātikas skolotāja. Parasti ar viņu es tieku galā vienkārši ar parasto – ej ratā. Un viņa arī neuzstāj. Pasmaida …un viss vienalga notiek ;o) Vienmēr spārdos pretī šiem manas dzīves regulētājiem, jo manī jau arī plosās šie radnieciskie gēni, kā visai ģimenei ;o) Un parasti ļaujos… un kur gan es palikšu ;o) Diena tiešām burvīga un nav jau nekas cits ieplānots, kā arī bez maniem ratiem vecīši tālu netiks. Tātad ar šodienu sākas tie dārza darbi… Nu negribētu teikt, ka man tas nepatīk. Tikai tas, ka TAS tiek uzlikts par pienākumu. Labprāt arī pati parušinātos, bet tikai tad ja tas būtu mans lēmums… Protams braucām… Dārzs elpoja. Tāds dzidrs un smaržīgs gaiss, kāds mēdz būt tikai šajās pavasara dienās. Smaržoja pēc plīsušiem pumpuriem, un vecām lapām. Zāles asni draiski lien ārā no visām iespējamām spraugām, vecās lapas tik jauki čaukst zem grābekļa un rabarbers izskatās vienkārši bezkaunīgi seksīgs ;o)) Nežēlīgi zāģējām ābeļu zarus, un vecos ķiršu krūmus. Un tad tas ugunskurs un šašliks… un norūpējies mammuks, kas dikti uztraucies, ka tik ugunskura dūmi netiek kaimiņu dārzā. Un tad tās tulznas uz rokām pašās dīvainākās vietās, pāris ielūzušu nagi un cidoniju krūma dziļās skrambas. Nedzirdēju tikai putnus. Laikam tie vēl netic savai laimei ;o)> Mājā, karstajā vannā atklājās zilumi visdīvainākās vietās ;o) tāds burvīgs nogurums… āda dziļi ieelpoja... bija skaidrs – rīt sāpēs visas vietiņas, kas vispār var sāpēt. | ||||||
comments: Leave a comment |
| ||||||||
kamēr Tu nemācēsi ar pašcieņu mammai paziņot, ka Tev IR pašai savi plāni un Taviem vecākiem, ja viņi grib pretendēt uz Tavu laiku, ir jārēķinās ar to, ka Tev MĒDZ BŪT savi plāni, tikmēr nekas nemainīsies. Jo jāmainās jau ir Tavai attieksmei pret šādiem zvaniem, nevis viņu - viņus Tu vairs neizmainīsi, Tu vari izmainīt tikai viņu attieksmi pret sevi. | ||||||||
(Reply to this) (Thread) |
| ||||||||
;o( kaut gan es to varētu...;o) ir jau mēģināts, vairākas reizes. Un katru reizi, pasakot kaut ko par to, ka man ir sava dzīve un arī plāni jūtos... tik drausmīgi. Nu kā pēdējā maita. Man tāda sajūta, ka būtu kādam pāri nodarijusi.nu mīlu es viņus drausmīgi, savus vecīšus. Pukstu un mīlu ;o)) Tai pašā laikā jūtu, ka daru pāri arī sev... jo tā ir mana dzīve un zinu droši, ko un kā vēlos ar to darīt. un arī tam ir vajadzīgs laiks...vai ne. Un manā rīcībā ir tikai - 24 stundas dienā | ||||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||||
ja pareizi saprotu te katru nedelas nogali kas taads draud? varbut varat meginat ieviest sisteemu, ka tikko ka vinji ieodmajas,ka gribes ko no tevis,lai pasaka laiciigi..? paris reizes iepalaano sev apzinat kaut ko tadu, no ka tu neaateixies, un varbut sie saax rekinaties ar taviem planiem? nevajag jau txt: man pasai sava dziive bet vajag tomer respekteet citu laika daliijumu es savejos paraudzinaju, vai nu teixim vinju attiexmi pret mani, es gan to dariiju parak sadistiski, bet iedarbojas | ||||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||||
;o) sadistiski ? nevaru. manī ir gipertrofēta sirdsapziņas izjūta. zinu, ka pati sevi vēlāk nomocīšu. Saprotu, ka stulbums, bet šai ziņā bezcerīgi slima. Mūžīgi cenšos pati sevi apvest ap stūri, lai mazāk nomocītu..;o)) Bet šai ziņā man ir tikai divas atrunas, vai nu strādāju (un tas parasti arī atbilst īstenībai), vai nu gleznoju (tas arī parasti tiek saprasts, kaut gan ar grūtībām ;o)). Bet ja godīgi - tas ir manās zvaigznēs ierakstīts. Ir man kāda paziņa, diplomēts astrologs... izlika zvaigžņu karti un ... tur tā arī tika teikts, ka šīs rūpes aizņems lielāko daļu no manas dzīves. Vai ir manos spēkos ko mainīt zvaigsnēs? ;o))( | ||||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||||
par zvaigzneem man skiet,ka neee.. liidz bridim,kad man suveeja, kas gan vel tikai studee astrologiju ari ko teica kas man ar siibriizja smadzenem bija pilniigi nepienemams...es ssasparojos un ka pasai likaas smiekliigi iespiiteeejos - nee taa nebus vis i sii man izstasija gadijumu, kad cilvex ar MILZIIGU DARBU UN GRIBU UN CENSANOS sabidija savas zvaignzes man saveejas neizdevas:( bet tev varbuut...? padoma,ka bus tad kad tev bus pasai sava gimene? ps.soori ka pamacosi izklausas | ||||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||||
droši vien manējā paziņa arī tur pat mācijās...;o))) bet no tās zvaigžņu kartes man personīgi nebija nekādas jēgas, jo viņa vienkārši izstāstija man par mani visu, ko es jau tāpat zinu. Lieki zaudēts laiks ;o) Arī tas, ka man par visu būs pašai jācīnās un nekas tā vienkārši nenāks.... bet kuram gan savādāk tas viss nāk. Un es jau cīņas nebaidos, spīta manī pietiek...Par to ģineni? nu tur nekā daudzsološa nebija. Tur man visos griezumos stāv kaut kāds "klucis"..;o( | ||||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||||
bet tagad tu vismaz zini, ka tas taa VIENKAARSI IR (tto kada esi) un ka tur neko nevar mainiit mainit var vieniigi attiexmi pret to, ja ir velme ar labu nakti,laikam pexni uznaca miegs,jaizmanto,ka nav atkallidz 3iem augsaa jaaseezj | ||||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||||
Jaukus sapnīšus ;o)) man jau arī ir laiks... Tas 4 darba dienas mēs pieveiksi , vai ne ? ;o))) | ||||||||
(Reply to this) (Parent) |
| ||||||||
AR PAŠCIEŅU! vai tad, ja Tu viņiem atteiksi, viņus mazāk mīlēsi un būsi mazāk pateicīga? vai viņi, Tevi dzemdējot un audzinot, ir rezervējuši sev tiesības visu mūžu prasīt no Tevis bezierunu paklausību? vai tiešām viņi grib, lai Tu kā viņu meita esi bezrakstura būtne, kas ir gatava upurēt jebkurus savus plānus, lai piepildītu viņējos? btw, es gan joprojām nezinu, cik Tev gadu. ja 16, sitācija ir viena, ja 20 - cita un ja 25 - tad vēl cita.. reizēm tā ir šoka terapija vecākiem, bt ja Tu kā pieaugušais māki viņiem motivēt, ka Tu sāc dzīvot savu dzīvi, tad viss būs OK. un vispār vari arī pati jau iepriekš kādu nedēļu vai divas piezvanīt un apjautāties, vai viņiem ir kādi plāni uz Tevi uz tuvāko termiņu, jo Tu gribētu sastādīt savējos. Tas būtu ļoti korekti, bet tomēr atstātu Tev rīcības brīvību, tomēr atgādinot vecākiem, ka Tev ir arī savi plāni. | ||||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||||
paldies...;o) pie tā tiek strādāts. vienkārši man mūždien bailes kādu lieki sāpināt. tai pašā laikā, ja domā "ar galvu", bet kurš ir teicis, ka tas kādu sāpinās. Varbūt tās tikai manas iedomas... pastāv jau arī tāda varbūtība, vai ne?... | ||||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||||
Vecākiem tas brīdis, kad viņi aptver, ka bērni ir pieauguši, vienmēr ir šoks. Un Tava cenšanās nesāpināt tur neko negrozīs, jo šoku jau nerada Tava uzvedība, bet fakta konstatācija - putniņš ir izlidojis. Manuprāt attiecības ar bērniem, kad tie iecelti pieaugušo kārtā, kļūst daudz jaukākas, vienīgi sākumā liekas, ka kaut kas tā kā pazudis, kā atrauts gabals no sevis. Bet tas pāriet, ātrāk vai vēlāk. | ||||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||||
izskatās, ka tas ir sāpīgi abām pusēm..;o) pārbaudijums uz izturību - kurš ātrāk nojūgsies. tikai tāpēc arī dzīvoju atsevišķi, jo tas ... pat vārdu trūkst...;o( nu vienkārši sajūta, ka tava dzīve tev vairs nepieder...lai jau paliek | ||||||||
(Reply to this) (Parent) |
fadu - parasta svētdiena
|