Rīts solīja jauku dienu.< Un kā jau kuru gadu, kaut kas iekšā nedaudz sažņaudzās dīvainā priekšnojautā… Man bija taisnība – atkal sākās šis “riņķadancis”. Klausulē atskanēja mammuča balss un atkārtojās jau klasiskā frāze : - vēl gultā? Cik tad var!…Tad sekoja tas, ko biju jau paredzējusi… Mana diena jau bija saplānota…;o( kaut kur otrā pilsētas malā visiem jau viss par manu brīvdienu bija skaidrs… Cik sevi atceros, tā ielaušanās manā dzīvē mani kaitina neizsakāmi… “Atbrauksi tikos, pa ceļam neaizmirsti… un nekavējies” Nekad šie vārdi, nesākas ar vienkāršo jautājumu – meitiņ, kādi plāni šaidienai? Ja tev būtu laiks, varbūt… Nē tas fāzes salikums un tonis kādā tas tiek pasniegts neparedz kaut kādu pašdarbību no manas puses… Kas līdzīgs ir māsas teikumos, bet ko gan lai gaida no matemātikas skolotāja. Parasti ar viņu es tieku galā vienkārši ar parasto – ej ratā. Un viņa arī neuzstāj. Pasmaida …un viss vienalga notiek ;o) Vienmēr spārdos pretī šiem manas dzīves regulētājiem, jo manī jau arī plosās šie radnieciskie gēni, kā visai ģimenei ;o) Un parasti ļaujos… un kur gan es palikšu ;o)
Diena tiešām burvīga un nav jau nekas cits ieplānots, kā arī bez maniem ratiem vecīši tālu netiks. Tātad ar šodienu sākas tie dārza darbi… Nu negribētu teikt, ka man tas nepatīk. Tikai tas, ka TAS tiek uzlikts par pienākumu. Labprāt arī pati parušinātos, bet tikai tad ja tas būtu mans lēmums…
Protams braucām… Dārzs elpoja. Tāds dzidrs un smaržīgs gaiss, kāds mēdz būt tikai šajās pavasara dienās. Smaržoja pēc plīsušiem pumpuriem, un vecām lapām. Zāles asni draiski lien ārā no visām iespējamām spraugām, vecās lapas tik jauki čaukst zem grābekļa un rabarbers izskatās vienkārši bezkaunīgi seksīgs ;o)) Nežēlīgi zāģējām ābeļu zarus, un vecos ķiršu krūmus. Un tad tas ugunskurs un šašliks… un norūpējies mammuks, kas dikti uztraucies, ka tik ugunskura dūmi netiek kaimiņu dārzā. Un tad tās tulznas uz rokām pašās dīvainākās vietās, pāris ielūzušu nagi un cidoniju krūma dziļās skrambas. Nedzirdēju tikai putnus. Laikam tie vēl netic savai laimei ;o)>
Mājā, karstajā vannā atklājās zilumi visdīvainākās vietās ;o) tāds burvīgs nogurums… āda dziļi ieelpoja... bija skaidrs – rīt sāpēs visas vietiņas, kas vispār var sāpēt. |