tā. man tagad no šodien pulksten 10:15 mājās ir dīzelis jen mājas dsl.
laika izbaudīt šo labumu/nelabumu īšti nav,jo nevājā mērkaķa ātrumā steidzu pabeigt un nosūtīt 9kl,10kl, 11kl un 12kl informātikas tundu tematiskos plānus pirmajam pusgadam. Godīgi sakot, nesaprotu, ko viņiem mācījis iepriekšējais pasniedzējs, jo visas klases ir vienādā līmenī, respektīvi - nekādā.Tie,kas paši rubīun urķējāš, tie rubī,pārējie kā baltas lapas. Nu nekas. Man vismaz šie tematiskie plāņi sanāks ļoti līzīgi un katru 5dienu varēšu 6stundas visu laiku stāstīt,rādīt vienu un to pašu :)
btw, varbūt kāds zina, kad māca Access'u? 10. klasē??
Šodiena ir arī tā diena, kad beidzot atkal varu kaut ko darīt mājāš pie datora un tam ir arī jau pirmāš sekas - uzliku 1stāva virtuvē cepties biezpiena plācenīšus un uzskrēju7 augšā uz savu istabu rakstīt šos tematisko plānus. Un jā - aizmirsu par tiem plācenīšiem, līdz sajutu tādu nelabu deguma smaku! ;D
ok, vecie sārņī arī krīt nost. Atkal esmu tur, kur pirms gadiem 2iem.Tikai gudrāka. Un mājinieku sarunāš visu laiku putroju gadus, jo man visu laiku aizmirstas, ka 1 gadu biju prom. Atkal tā pati istaba, dators, tās pašās attiecības ar endrju, kas pirms gadiem 2iem tikai ar to šķirbu, ka tagad jūtos brīvi, nevis nepiepildītām ilgām. Viss ir turpat, kur toreiz. UN - prieks,ka tā. Tas nozīmē,ka neko neesmu nokavējusi,tikai ieguvusi. Ka reiz mani kāda meitene raksturoja: "Tu esi upe,kas mēŗķtiecigi tek uz savu galamēŗķi, tikai pa ceļam met daudzus lielākus un mazākus lokus, veidojot salas un saliņas, tādējādi radot iespaidu, ka tavs tecējums nav mērķtiecigs.Bet ir!" Un tā es arī jutos šobrīd: kā izmetusi vienu palielu zināšānu un emociju loku, lai mierīgi spētu turpināt ceļu talāk.
Nekur jau nav rakstīts, ka nesatiksimies aiz nākamajiem 10 pagriezieniem,tikai katrs pietiekami spēcīgs un pieaudzis. Sapņos tas bija skaisti. Daļā realitātes arī. Pāŗējais laiks bija sevis nenovēŗtēšana un sāpes. Ceru, ka pēc šiem 10 pagriezieniem,ja atkal tecējums iegus veco gultni, šie nosacijumi mainīsies vietām: skaisti bus visu laiku un sāpes tikai nedaudz!
//Un jā, lai atkal kāds ko nepārprot - es jutos laimiga. ZIniet - kā vienā no maniem sapņiem, kur es lidoju.Lidoju virs daugavas agrā rita stundā, vērojot kā saules stari atmirdz koši zilajā ūdenī. Ir, ir labi. Tik labi, ka gribas kliegt, jo jūtu sevi kā tādu ātrvilcienu, kas uzņem spēku un jaudu. Ir labi, labi!
laika izbaudīt šo labumu/nelabumu īšti nav,jo nevājā mērkaķa ātrumā steidzu pabeigt un nosūtīt 9kl,10kl, 11kl un 12kl informātikas tundu tematiskos plānus pirmajam pusgadam. Godīgi sakot, nesaprotu, ko viņiem mācījis iepriekšējais pasniedzējs, jo visas klases ir vienādā līmenī, respektīvi - nekādā.Tie,kas paši rubīun urķējāš, tie rubī,pārējie kā baltas lapas. Nu nekas. Man vismaz šie tematiskie plāņi sanāks ļoti līzīgi un katru 5dienu varēšu 6stundas visu laiku stāstīt,rādīt vienu un to pašu :)
btw, varbūt kāds zina, kad māca Access'u? 10. klasē??
Šodiena ir arī tā diena, kad beidzot atkal varu kaut ko darīt mājāš pie datora un tam ir arī jau pirmāš sekas - uzliku 1stāva virtuvē cepties biezpiena plācenīšus un uzskrēju7 augšā uz savu istabu rakstīt šos tematisko plānus. Un jā - aizmirsu par tiem plācenīšiem, līdz sajutu tādu nelabu deguma smaku! ;D
ok, vecie sārņī arī krīt nost. Atkal esmu tur, kur pirms gadiem 2iem.Tikai gudrāka. Un mājinieku sarunāš visu laiku putroju gadus, jo man visu laiku aizmirstas, ka 1 gadu biju prom. Atkal tā pati istaba, dators, tās pašās attiecības ar endrju, kas pirms gadiem 2iem tikai ar to šķirbu, ka tagad jūtos brīvi, nevis nepiepildītām ilgām. Viss ir turpat, kur toreiz. UN - prieks,ka tā. Tas nozīmē,ka neko neesmu nokavējusi,tikai ieguvusi. Ka reiz mani kāda meitene raksturoja: "Tu esi upe,kas mēŗķtiecigi tek uz savu galamēŗķi, tikai pa ceļam met daudzus lielākus un mazākus lokus, veidojot salas un saliņas, tādējādi radot iespaidu, ka tavs tecējums nav mērķtiecigs.Bet ir!" Un tā es arī jutos šobrīd: kā izmetusi vienu palielu zināšānu un emociju loku, lai mierīgi spētu turpināt ceļu talāk.
Nekur jau nav rakstīts, ka nesatiksimies aiz nākamajiem 10 pagriezieniem,tikai katrs pietiekami spēcīgs un pieaudzis. Sapņos tas bija skaisti. Daļā realitātes arī. Pāŗējais laiks bija sevis nenovēŗtēšana un sāpes. Ceru, ka pēc šiem 10 pagriezieniem,ja atkal tecējums iegus veco gultni, šie nosacijumi mainīsies vietām: skaisti bus visu laiku un sāpes tikai nedaudz!
//Un jā, lai atkal kāds ko nepārprot - es jutos laimiga. ZIniet - kā vienā no maniem sapņiem, kur es lidoju.Lidoju virs daugavas agrā rita stundā, vērojot kā saules stari atmirdz koši zilajā ūdenī. Ir, ir labi. Tik labi, ka gribas kliegt, jo jūtu sevi kā tādu ātrvilcienu, kas uzņem spēku un jaudu. Ir labi, labi!
Skan: radiohead - creep
10 pēdiņas | Iepēdo...
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}