Pegijas · Lī · interjers

Vēstule psihiatram Sveicināts, dārgo dakter! Mans vārds ir Simamura. Esmu 29, bļa gadus veca! Zināt, mani nomoka dīvaina seksuāla problēma un es gribu Jums pastāstīt par to. Tātad klausieties. Reiz pulkstens 2:30, es izgāju no mājām pastaigāties. No tumšām šķērsielām pūta spēcīgs vējš un pēkšņi es redzēju viņu, viņu sauca Znaroks - viņš bija vienkārši pretīgs! - bļin! - es spalgā balsī iekaucos, un pazaudēju zobu. Atguvos es lielā gultā, kājās mani bija kedas. Uz rakstāmgalda dega svece, bet aiz loga dega tilts, ko aizdedzinājuši nolādētie inženieri un mana sirds nekas. Tālāk viss notika ātri - viņš iznāca no vannas istabas, lēnām novilka savu šineli un atkailināja savas spalvainās krūtis. - Ak tu mana mazā skudriņa tipa, - sacīja viņš un pienāca tuvāk. Man kļuva jancīgi. Pēdējā momentā es paspēju paskatīties viņa acīs, tās bija tādā pašā krāsā kā murāno lustra un atkal pazaudēju zobu. Klusums. Pēkšņi pa miegam dzirdu gārdzošu balsi: - Šonakt mēs TO darīsim 29, bļa reizes! Es nezināju ko man atbildēt, bet saņēmu visu savu ciršļa drosmi un atbildēju: sanāciet, sadziediet, sasadancojiet! Tālāk viņš sāka skūpstīt man vēderu ar savām dumjām lūpām, un laidās arvien zemāk un zemāk... O nē! Viņš nonāca līdz TAI vietai... Viņa rokā iemirdzējās duršlāgs, kādēļ?! Par ko!!! Var būt šis kāds jauns prokrastinācijas paveids, tomēr laika prātot bija maz. Es izlēcu no gultas un ieraudzīju fotogrāfiju: uz tās viņš kails ar kailu veci. Bet tas vecis izrādās bija Agnese Zeltiņa. Un pie tam vēl viņš ir viņa Sunis Robis!!! Izvirtulis! - es nodomāju, lēkdama no 452,75tā stāva loga... Īsti nezinu, tas notika patiesībā vai bija tikai sapnis - bet man patika! Vai tas ir normāli, dakter? Ar cieņu psihiatram,! (Simamura).
via fjokla