Pēdējās trīs nedēļas esmu centies būt uzņēmīgāks, un tam jau ir labi rezultāti.

Nupat otro reizi biju pie zobārsta. Šoreiz nebija tik izteiktas panikas, bet no otras puses šoreiz arī manipulācijas bija maigākas: bez atsāpināšanas nomainīja pildījumu zobam, kuram iepriekš veikta kanālu tīrīšana, notīrīja aplikumu visiem zobiem. Uzklausīju arī dažādas idejas par tālākās ārstēšanas plānu: par ortodontiju apakšžoklim (labi, varbūt kādreiz nākotnē), implantiem (nē, paldies, ja man tiešām kādreiz vajadzēs, drīzāk izmantošu protēzi). Tagad jāpagaida mēnesis un jāpiesakās uz vēl vienu vizīti, lai pabeigtu ārstēšanu zobam, kuram uzlika pagaidu pildījumu.

Iepriekšējā vizītē ieminējos zobārstei, ka es varētu parunāt ar ģimenes ārstu, lai man izraksta nomierinošu līdzekli pret paniku, uz ko viņa atbildēja: "Priekš kam jums to ķīmiju?" Nekas cits neatlika, bija jāpiekrīt, galu galā tas ir labs arguments. Priekš kam man to ķīmiju?

Vēl, kā jau rakstīju, nokārtoju skolas braukšanas eksāmenu, šodien piereģistrējos CSDD eksāmenam. Šķiet, ka lēnām, bet neatlaidīgi progresēju skeitbordingā. Darbā nokārtoju, ka man ir atvaļinājums no 5. jūlija līdz 1. augustam.

Varbūt mazliet sliktāka uzņēmības izpausme ir tā, ka piekritu sniegt interviju par Aivaru Freimani un viņa TV filmu "Dzīvīte", bet es nevaru iedomāties, ko es tajā intervijā varētu stāstīt. Es neesmu nekāds filmu kritiķis, es esmu tikai geimeris (izgājis visas Final Fantasy spēles).