neskaitāmi

tas labi :)

ir shadtad gadiijies :D

daudz

Ak, Kungs. Līdz riebumam daudz. Un līdz riebumam daudz vēl birdināšu.

Man šķiet, tu drusku jauc ābolus ar apelsīniem. Katrām sāpēm ir kāds iemesls, bez dusmām, aizvainojuma, iegribas tie var būt žēlums, prieks, vilšanās, kaut vai fiziskas sāpes. Un kas zin, kādas ir attiecības ar dvēseli tām Tavām pareizajām un nepareizajām sāpēm - ja nu tieši nepareizās nāk no dvēseles?

mans jautaajusm tur ir bik nepilniigi noformuleets. jaa. bet man arii neliekas tik svariigi iegrimt siikumos un niansees, kad kopaina taapat ir skaidra. Nu vismaz man, un man shkjita, ka arii apkaarteejiem. kaut gan varbuut arii nee. Un ja taa, tad man negribaas mainiit jautaajumu, jo tad varbuut sanaask muljkjiigaa lomaa nostaadiit tos, kuru saprata ne taa.

Nu tad palieku pie sava. Tad, kad raudi, tad jau tu pasauli redzi ļoti subjektīvi, un gandrīz visi teiks, ka viņi raudāja dēļ īstām sāpēm. Arī tad, ja neitrāls vērotājs no malas teiktu ko citu.

nevaru nepiekrist. Shaadi mans noformulets jautaajumus to pieljauj.
//nebiju domaajusi, ka kaads saaks iedziljinaaties jaut.niansees. Bet re kaa.

vienu reizi raudaaju, paareejaas asaras apslaapeejusi smaidiiju un gaaju taalaak

Un taa arii laikam ir wiswieglaak.

Nee man taa ir visgruutaak, bet es sacaadaak neesmu iemaaciijusies.Tas saap vairaak, ja tam ljauj iekshaa uzkraaties nevis izpausties.

es nezinu, vai tieši sāpes
bet vispār pēdējā laikā neraudu, kad grūti, bet raudu, kad atkal viegli. no tā baigā spēka, kas no līdzcilvēkiem un nejauši satiktajiem nāk. vēl reizēm no bailēm (?) par laiku, dzīvi-nāvi-jēgu-bezjēgu.
un šad tad, jā, par kaut ko nepiepildītu, resp., par kaut ko tādu, kas rezonē tieši savas nepiepildītības dēļ, lai arī sen jau netiek gribēts vai kaut kā tā. par laiku, ko varēja pavadīt ilgāk, vairāk un tuvāk

nevienu