es nezinu, vai tieši sāpes
bet vispār pēdējā laikā neraudu, kad grūti, bet raudu, kad atkal viegli. no tā baigā spēka, kas no līdzcilvēkiem un nejauši satiktajiem nāk. vēl reizēm no bailēm (?) par laiku, dzīvi-nāvi-jēgu-bezjēgu.
un šad tad, jā, par kaut ko nepiepildītu, resp., par kaut ko tādu, kas rezonē tieši savas nepiepildītības dēļ, lai arī sen jau netiek gribēts vai kaut kā tā. par laiku, ko varēja pavadīt ilgāk, vairāk un tuvāk