Ego ir vājš lopiņš, awwww

« previous entry | next entry »
May. 5th, 2026 | 06:20
Skan: Oranssi Pazuzu - Muuntautuja (galvā)

Ego jeb Es ir mazs, sabijies zvērs, kas ar visām varītēm cenšas pieturēties pie konstruētās realitātes, ir gatavs uzbrukt jebkurā laikā.

Tam ir bail pamēģināt psihedēliķi, jo tas pilnībā sagrauj pieņēmumus defaultos.
Tam ir bail atteikties no psihedēliķa - kaņepes, piemēram, jo ķipa tiks aizvērts viens no logiem, kas pasauli rāda citos toņos.
Tam ir bail atmest tabakas pīpēšanu - "Kā tas ir, ko tu tagad darīsi ar savu kruto šķiltavu kolekciju, ķerts esi, vai?"

Studējot juristos, bija arī filozofijas kursi. Es kā izteikti konservartīvs kristietis tolaik būdams, ļoti sašūmējos par apgalvojumiem, kas nesakrīt ar kristietību. Demonstratīvi pametu auditoriju, uz filozofiju negāju. Yup, biju tieši tāds pats idiots kā daudzi citi idioti.
Esmu cilvēks, man arī ir tiesības būt idiotam.


Ego, kas pielieto military grade aizstāvības uzvedību un ar ieroci pie galvas aizstāv savu pozīciju, vispār ir spēcīga un vērā ņemama lieta?
Jo spēcīgajam viss ir skaidrs - tas brāzmās nelūst, ir savaldīgs un tam ir žēl nespēcīgo. Bet Ego - tas aizstāvas ar ieročiem un sāk smilkstēt. Mazais zvēriņš ir sabijies, ka viņa būvētie priekšstati izrādīsies nepareizi. Nu un? Vai ir baisi traki paplašināt savu pasaules uztveri?
No tā cieš zinātnieki, no tā cieš reliģiskie cilvēki, no tā it īpaši cieš konservatīvā sociuma daļa. Visi principā. Viņiem ir ekstrēmi bail ieskatīties sevī, izaicināt savus pieņēmumus, dogmas un realitāti, kas jau pirmām kārtām ir citu cilvēku un sabiedrības diktēta un tevis pieņemta bez izvērtēšanas - automātiski, nevērtējot saturu vispār. Truli.


Zāles?
Godīga domāšana, jautājumu uzdošana sev, kritikas izteikšana. Plašs skatījums, smaids par savu cilvēcību. Psihedēliķi kā portāls uz introspekciju tiem, kas to ikdienā nepiekopj, nemāk, jo muskulis attiecīgais nav trenēts.
Jo cilvēkam sapampušāks ego, jo vairāk viņam vajag to introspekciju, jo vairāk viņš tam pretosies, jo Ego kliegs ar tādiem decibeliem, ka neko citu nedzirdēt. Skat mūsu pašu ctulhu kā piemēru - cilvēks, kurš sava ego aklumā vārtās tur samīzies un brīnās, ka visi viņu uzmet :)


Domāšana sekmē liberālismu.
Atbrīvošanās no defaultajām autoritātēm, dogmām un citiem rejošiem suņiem. Brīvība, tādēļ arī nosaukums. Pelavas no graudiem.

Tags:

Pilns rublis | Komentēt | Add to Memories

Comments {4}

Džedaju bruņiniece

from: [info]kochka
date: May. 5th, 2026 - 06:54
Pilns rublis

kas tevi filozofijā visvairāk biedēja vai kaitināja? Interesanti, ka filozofija likās viens no labākajiem priekšmetiem augstskolā, jo varēja uzdot jautājumus un meklēt, kas ir aiz lietām. Un neredzēju draudus reliģijai, varbūt tieši otrādi, bija sev godīgāk jātbild. Taču domu skaidrība man likās labāks stāvoklis par slimīgām šaubām, lai gan uzskatu, ka veselīgas šaubas vajadzīgas.

Ja tev ir laba pieredze ar psihedēliķiem, domāju, ka ir veselīgi būt piesardzīgam, jo organismi dažādi, ne visiem tas ir vajadzīgs. Ta tas ir, ka drīzāk cilvēki runā par sevi, savu pieredzi, bailēm, nedrošību, saviem uzskatiem ne tevi. (sarunās bieži tā mēdz notikt, ka cilvēkiem pārmet to, ko paši sev, jo otra pieredzi pat nezinām). Un, ja tās ir kaut kādu svešinieku domas internetā, diez vai tas baigi ietekmē tavu realitāti.


Jā, cilvēkam ik pa laikam ir vajadzīgi izmainīti apziņas stāvokļi. Un ir dažādi prāti, dažādi organismi. Varbūt tā dēļ visa nesaprašanās. Kāds to meklē sapņu analīzē, kāds prāta disciplīnā, medotācijā, lūgšanā, kāds vielās. Nezinu, vai visi gribētu piedzīvot to, ko Berouzs apraksta darbā Kailās pusdienas (Naked lunch), varbūt arī tāpēc tāda attieksme, pat ja arī daudzas vielas var izmantot kā medikamentus un zāles.

Mani jaunībā iedvesmoja Kolina Vilsona grāmata "Apziņas parazīti", ka izmainītus apziņas stavokļus, pakāpeniski, bez vielām var sasniegt tikai ar prātu. Tikai ar lielāku piepūli. Pat ja darbu uztvēru kā literāru, sci-fi, man šī pieeja patika. Bet vai es saku, ka tā visiem vajag darīt? Katrs apzināmies sava prāta un ķermeņa robežas, ir ok, ja cilvēkiem pret to ir piesardzība un skepse, jo liela iespējamība, ka tas kaitētu. Taču es piekrītu, ka nevadzētu pieaugušiem cilvēkiem uzspiest savu. Jo ir daudzas nianses.

Atbildēt | Pavediens

Ivo

from: [info]disfigurator
date: May. 5th, 2026 - 07:21
Pilns rublis

Sāpēja fanātismam beisiklī, ka tas tiek izaicināts un aiztikts vietās.


Mana psihedēliķu pieredze ir pūkaina un nav diez ko pūkaina. Mazas devas mani glāsta, lielas - sit. Nosliece atrauties challenging trip. Pamēģināju heroic dose un biju mīlestības skavās. Tad atlaida bik vilnis, uzpīpēju pa virsu kaņepi un aizlidoju tālāk. Gribēju ķermeni kustināt, neklausa. Samīzos un uzreiz klāt ārkārtīgi spēcīgs bad trip. No totālas mīlestības uz totālu elli. Kādus 2 gadus jutu sekas - sevišķi spēcīgi, kad uzpīpēju kaņepi.

Tas bija manam uzpampušajam ego ļoti vērtīgi, kļuvu daudz iecietīgāks, cilvēcīgāks, rāmāks. Un kā nu ne, ja seja savos dubļos izvārtīta. Sooo, neko jaunu nepateikšu: challenging trip ir tie labākie.


Piekrītu, ka ne katram vajag psihodēliķi. Tāpēc to vārdu ieteikumā nelietoju, izvēlējos Introspekcija, kas pilnībā iespējama bez jelkādām vielām un tieši tā - galvenais darbs ir ar sevi pēc tam, ikdienā. Spēcīgs trips vien iebelž pa pautiem un tu atjēdzies okeāna vidū: peldi nu, ego zvēriņ :)

Atbildēt | Pirmvārds | Pavediens

Džedaju bruņiniece

from: [info]kochka
date: May. 5th, 2026 - 08:27
Pilns rublis

Jā, piekrītu, ka introspekcija var būt būt plašāks vārds brīvam prātam. Tādā ziņā cienu tavu ceļu un godīgo sarunu ar sevi, jo var padomāt no citādāka skatpunkta. Tas ir virns no iemesliem, kāpēc lasu cibu, pat ja ne vienmēr ērti.

Atbildēt | Pirmvārds | Pavediens

Ivo

from: [info]disfigurator
date: May. 5th, 2026 - 10:22
Pilns rublis

: )

Atbildēt | Pirmvārds