May. 5th, 2026 | 06:54
Kas: : kochka
kas tevi filozofijā visvairāk biedēja vai kaitināja? Interesanti, ka filozofija likās viens no labākajiem priekšmetiem augstskolā, jo varēja uzdot jautājumus un meklēt, kas ir aiz lietām. Un neredzēju draudus reliģijai, varbūt tieši otrādi, bija sev godīgāk jātbild. Taču domu skaidrība man likās labāks stāvoklis par slimīgām šaubām, lai gan uzskatu, ka veselīgas šaubas vajadzīgas.
Ja tev ir laba pieredze ar psihedēliķiem, domāju, ka ir veselīgi būt piesardzīgam, jo organismi dažādi, ne visiem tas ir vajadzīgs. Ta tas ir, ka drīzāk cilvēki runā par sevi, savu pieredzi, bailēm, nedrošību, saviem uzskatiem ne tevi. (sarunās bieži tā mēdz notikt, ka cilvēkiem pārmet to, ko paši sev, jo otra pieredzi pat nezinām). Un, ja tās ir kaut kādu svešinieku domas internetā, diez vai tas baigi ietekmē tavu realitāti.
Jā, cilvēkam ik pa laikam ir vajadzīgi izmainīti apziņas stāvokļi. Un ir dažādi prāti, dažādi organismi. Varbūt tā dēļ visa nesaprašanās. Kāds to meklē sapņu analīzē, kāds prāta disciplīnā, medotācijā, lūgšanā, kāds vielās. Nezinu, vai visi gribētu piedzīvot to, ko Berouzs apraksta darbā Kailās pusdienas (Naked lunch), varbūt arī tāpēc tāda attieksme, pat ja arī daudzas vielas var izmantot kā medikamentus un zāles.
Mani jaunībā iedvesmoja Kolina Vilsona grāmata "Apziņas parazīti", ka izmainītus apziņas stavokļus, pakāpeniski, bez vielām var sasniegt tikai ar prātu. Tikai ar lielāku piepūli. Pat ja darbu uztvēru kā literāru, sci-fi, man šī pieeja patika. Bet vai es saku, ka tā visiem vajag darīt? Katrs apzināmies sava prāta un ķermeņa robežas, ir ok, ja cilvēkiem pret to ir piesardzība un skepse, jo liela iespējamība, ka tas kaitētu. Taču es piekrītu, ka nevadzētu pieaugušiem cilvēkiem uzspiest savu. Jo ir daudzas nianses.
Ja tev ir laba pieredze ar psihedēliķiem, domāju, ka ir veselīgi būt piesardzīgam, jo organismi dažādi, ne visiem tas ir vajadzīgs. Ta tas ir, ka drīzāk cilvēki runā par sevi, savu pieredzi, bailēm, nedrošību, saviem uzskatiem ne tevi. (sarunās bieži tā mēdz notikt, ka cilvēkiem pārmet to, ko paši sev, jo otra pieredzi pat nezinām). Un, ja tās ir kaut kādu svešinieku domas internetā, diez vai tas baigi ietekmē tavu realitāti.
Jā, cilvēkam ik pa laikam ir vajadzīgi izmainīti apziņas stāvokļi. Un ir dažādi prāti, dažādi organismi. Varbūt tā dēļ visa nesaprašanās. Kāds to meklē sapņu analīzē, kāds prāta disciplīnā, medotācijā, lūgšanā, kāds vielās. Nezinu, vai visi gribētu piedzīvot to, ko Berouzs apraksta darbā Kailās pusdienas (Naked lunch), varbūt arī tāpēc tāda attieksme, pat ja arī daudzas vielas var izmantot kā medikamentus un zāles.
Mani jaunībā iedvesmoja Kolina Vilsona grāmata "Apziņas parazīti", ka izmainītus apziņas stavokļus, pakāpeniski, bez vielām var sasniegt tikai ar prātu. Tikai ar lielāku piepūli. Pat ja darbu uztvēru kā literāru, sci-fi, man šī pieeja patika. Bet vai es saku, ka tā visiem vajag darīt? Katrs apzināmies sava prāta un ķermeņa robežas, ir ok, ja cilvēkiem pret to ir piesardzība un skepse, jo liela iespējamība, ka tas kaitētu. Taču es piekrītu, ka nevadzētu pieaugušiem cilvēkiem uzspiest savu. Jo ir daudzas nianses.