Kurvjzieža kontemplācijas

krii

16.3.05 15:42

Dažbrīd jau esmu aizmirsusi, ka kādreiz var būt arī vasara. Atceros, ka kaut kad agrā, agrā bērnībā arī tā bija - pa ziemu vasara aizmirsās, bija jau sarasts ar tuntuļošanos un pelašķu tējām, un tad pēkšņi kādu rītu brokastīs parādījās gurķmaizīte. Mēle un nāsis pēkšņi atpazina pavasari, un vienlaikus atmiņā atgriezās arī saule, karstas pludmales smiltis, svaigi pļauta zāle un bišu pilnas liepas.

Pērku audumus vasaras drēbēm. Man šovasar būs gari, balti, plīvojoši svārki. Un es noteikti peldēšos Vidusjūrā.

• 5 raksta
• ir doma

• masha_nje_vasha

  16.3.05 15:53

  

  gurķmaizīte, mmm... :)

  • Atbildēt

• black_data

  16.3.05 15:57

  

  :)) Gurķmaizīte. :)

  • Atbildēt

• kuminjsh

  16.3.05 16:17

  

  Mmmmmmmmm.....

  • Atbildēt

• pepija

  16.3.05 16:41

  

  gatavojoties uz Alpiem, no kombinezona nokabināju pērno Žagarkalna tikitu, kurš bija datēts ar 17.martu. Tajā dienā (pirms gada) uz kalna bija +7....un nekas, arī vasara (uz brīsniņu) pienāca...tā, ka būs arī šogad, kur liksies...ar visiem gurķiem un tomātiem uz baltmaizītes ;)

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    17.3.05 16:53

    

    Hmm...
    Varbūt vienu gadu pavasaris nepienāk?
    :)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais