![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Iepazīstoties ar piedāvājumu, nākas secināt, ka sadzīvē lietojamā uzziņu literatūra sendienās bijusi gandrīz vai profesionāla, ja to salīdzina ar mūsdienu izdevumiem. Man mājās ir askētiski iesieta 80-to gadu grāmatiņa "Ķīmiskā augu aizsardzība", ar kuru prasmīgi apejoties iespējams izgatavot ķīmiskos ieročus un apindēt kaitēkļus un kaimiņus visai plašā apkaimē, ja vien izdotos iegādāties vai atrast kādā vecā garažā visas sastāvdaļas.
Grāmatiņā nav nevienas ilustrācijas, un, ak, tu mūžs, tā iespiesta uz pagalam nesmuka papīra.
Nemaz nerunāsim par tik pat askētiski iesietiem padomju laiku izdevumiem kā "Radiotehnika ikvienam" un "Vāja signāla pastiprināšana Mazpisānos", kuras ļauj sekojot instrukcijām neprofesionālim gan pastiprināt vāju signālu pieminētajā mazpilsētā, gan uzbūvēt savu uztvērēju no lāpstas, tējkannas un adāmadatām.
Pavārgrāmatās viss bija smalki aprēķināts un izskaidrots, sākot no baltās mērces šausminošās kaloritātes, līdz tam, ka nav smuki ēdot zupu tik dikti piešķiebt škīvi. "Kamasutra", lūk, ne tik vien aprakstīja, kā pareizi kniebties, bet arī uzskatāmi parādīja visu šēmās un tabulās.
Vai tagad kas tāds ir iespējams? Lika pagaidīt! Ir krāsainas bildes un infografi, taču, sekojot instrukcijām, lietotājs drīzāk nonāks kukūmājā vai traumpunktā.
Es biju nodomājusi iegādāties slavas vainagotu (kā minēts anotācijā) izdevumu "Remontdarbi sievietēm". Tas ir tieši tas, pēc kā alkst mana sirds, es nodomāju, gara acīm skatot, kā sūtīšu taisni visus gudriniekus un daiļām, graciozām kustībām urbšu sienas un flīzēšu grīdas, karināšu plauktiņus, līdzināšu sienas, un man nekad vairs nevajadzēs nevienam neko lūgt, ja! Atvēru "Remontdarbus sievietēm" randomizēti izvēlētā vietā, un ko es lasu, kā jums liekas? "Universālo dībeli sauc par universālo, jo tas ir universāls!" Toties blakus vērojams humoristisks attēls, kurā esmu attēlota es, kas darbojas ar skrūvgriezi. Ļoti noderīgi, zinies!
Labi. Noliekam "Remontdarbus sievietēm" atpakaļ plauktā un sniedzamies pēc daiļi izmaketētas un labāko tradīciju garā izpoligrāfētas recepšu grāmatas, kas sola ciktur simtu ēdienu pagatavošanu tikai no 4 (četrām) sastāvdaļām. Cena pieticīga. Sapriecājāties, ja, maziņie? Parasti viena no sastāvdaļām ir kartupeļi, kas jāizvāra, otra - vistas fileja, kas jāapcep, bet pārējās divas Mūsu Ohujenno Garšīgā Mērce, kuras recepte jāskatās Mūsu Ohujenno Mērču Recepšu Grāmatā. Vēl ir ceturtā sastāvdaļa. Parasti romiešu ķimeņu kāti vai artišoku pirmie, jaunavīgie dzinumi, pēc kuriem vienkārši jāaizstaigā uz bodīti tepat ap stūri.
Rokdarbu grāmatas var iedalīt divās grupās:
1) Nobildējam smuku somiņu, pēc kam trīs teikumos lakoniski aprakstām tās izgatavošanu, pārsvarā aprobežojoties ar vārdiem "piegriež" un "piešuj", nepasakot, kā, jopcik, un no kuras puses ko piešuj.
2) 35 lappušu garumā aprakstām labiskā un kreiliskā valdziņa tehnisko specifikāciju. Pēc tam 2 rindiņās aprakstām šallītes adīšanu. Papildinām ar ārkārtīgi neglītušallīšu attēliem.
Ņemot vērā iepriekš minētos faktus, kļūst skaidrs, kā un kāpēc iespējams tiražēt un pat pārdot izdevumus ar jauku zvēriņu mazuļu fotogrāfijām un novēlējumiem katrai gada dienai ("Pasmaidi! Tu esi vislabākais." Fonā kamielis, kas atņirdzis trīs zobu rindas, galvā viņam slēpotāju cepurīte), vai krāsainas un jaukas brošūriņas "Mīļajam/ai omītei/ mammai/ vīram/ mīļākajam/ai etc". Cilvēki tās pērk un lasa pēc tam, kad pievīlušies "Remontdarbos sievietēm" un "Nepārspējamā seksā pēc 40 gadu vecuma".
Grāmatiņā nav nevienas ilustrācijas, un, ak, tu mūžs, tā iespiesta uz pagalam nesmuka papīra.
Nemaz nerunāsim par tik pat askētiski iesietiem padomju laiku izdevumiem kā "Radiotehnika ikvienam" un "Vāja signāla pastiprināšana Mazpisānos", kuras ļauj sekojot instrukcijām neprofesionālim gan pastiprināt vāju signālu pieminētajā mazpilsētā, gan uzbūvēt savu uztvērēju no lāpstas, tējkannas un adāmadatām.
Pavārgrāmatās viss bija smalki aprēķināts un izskaidrots, sākot no baltās mērces šausminošās kaloritātes, līdz tam, ka nav smuki ēdot zupu tik dikti piešķiebt škīvi. "Kamasutra", lūk, ne tik vien aprakstīja, kā pareizi kniebties, bet arī uzskatāmi parādīja visu šēmās un tabulās.
Vai tagad kas tāds ir iespējams? Lika pagaidīt! Ir krāsainas bildes un infografi, taču, sekojot instrukcijām, lietotājs drīzāk nonāks kukūmājā vai traumpunktā.
Es biju nodomājusi iegādāties slavas vainagotu (kā minēts anotācijā) izdevumu "Remontdarbi sievietēm". Tas ir tieši tas, pēc kā alkst mana sirds, es nodomāju, gara acīm skatot, kā sūtīšu taisni visus gudriniekus un daiļām, graciozām kustībām urbšu sienas un flīzēšu grīdas, karināšu plauktiņus, līdzināšu sienas, un man nekad vairs nevajadzēs nevienam neko lūgt, ja! Atvēru "Remontdarbus sievietēm" randomizēti izvēlētā vietā, un ko es lasu, kā jums liekas? "Universālo dībeli sauc par universālo, jo tas ir universāls!" Toties blakus vērojams humoristisks attēls, kurā esmu attēlota es, kas darbojas ar skrūvgriezi. Ļoti noderīgi, zinies!
Labi. Noliekam "Remontdarbus sievietēm" atpakaļ plauktā un sniedzamies pēc daiļi izmaketētas un labāko tradīciju garā izpoligrāfētas recepšu grāmatas, kas sola ciktur simtu ēdienu pagatavošanu tikai no 4 (četrām) sastāvdaļām. Cena pieticīga. Sapriecājāties, ja, maziņie? Parasti viena no sastāvdaļām ir kartupeļi, kas jāizvāra, otra - vistas fileja, kas jāapcep, bet pārējās divas Mūsu Ohujenno Garšīgā Mērce, kuras recepte jāskatās Mūsu Ohujenno Mērču Recepšu Grāmatā. Vēl ir ceturtā sastāvdaļa. Parasti romiešu ķimeņu kāti vai artišoku pirmie, jaunavīgie dzinumi, pēc kuriem vienkārši jāaizstaigā uz bodīti tepat ap stūri.
Rokdarbu grāmatas var iedalīt divās grupās:
1) Nobildējam smuku somiņu, pēc kam trīs teikumos lakoniski aprakstām tās izgatavošanu, pārsvarā aprobežojoties ar vārdiem "piegriež" un "piešuj", nepasakot, kā, jopcik, un no kuras puses ko piešuj.
2) 35 lappušu garumā aprakstām labiskā un kreiliskā valdziņa tehnisko specifikāciju. Pēc tam 2 rindiņās aprakstām šallītes adīšanu. Papildinām ar ārkārtīgi neglītušallīšu attēliem.
Ņemot vērā iepriekš minētos faktus, kļūst skaidrs, kā un kāpēc iespējams tiražēt un pat pārdot izdevumus ar jauku zvēriņu mazuļu fotogrāfijām un novēlējumiem katrai gada dienai ("Pasmaidi! Tu esi vislabākais." Fonā kamielis, kas atņirdzis trīs zobu rindas, galvā viņam slēpotāju cepurīte), vai krāsainas un jaukas brošūriņas "Mīļajam/ai omītei/ mammai/ vīram/ mīļākajam/ai etc". Cilvēki tās pērk un lasa pēc tam, kad pievīlušies "Remontdarbos sievietēm" un "Nepārspējamā seksā pēc 40 gadu vecuma".
Uzreiz aiz priekšvārda seko nodaļa "Ko nedarīt pašam", kurā uzskaitīti visi profesionāļi, kuru funkcijas pašam veikt nevajadzētu. Izlasot to, radās jautājums, ar ko tad ir piepildītas tālākās daudzās grāmatas lappuses? Nu, teiksim, 34. lappusē trijos fotoattēlos attēlota "āmura lietošana". Vienā no bildēm pie āmura pievilkta bultiņa ar tekstu "Visefektīvākie ir precīzi un spēcīgi sitieni".
48. lpp atrodam tikpat noderīgu triju ilustrāciju kombināciju ar virsrakstu "Rakšana ar lāpstu", un blakus lappusē divās bildēs atainota "Ķerras lietošana".
Man šķiet, ka tiem cilvēkiem, kuriem šīs shēmas ir vajadzīgas, galīgi neko nevajadzētu mēģināt Paveikt Pašiem. Ir jau tajā grāmatā arī noderīga informācija, taču tās nav daudz, lielākā satura daļa atgādina bilžu ābeci ar dažādiem darbarīkiem ilustrācijās.