Sajūta, it kā joprojām būtu viduslaiki un cilvēki dzīvotu tikai un vienīgi pēc klišejām un agdu simtiem veciem likumiem. VIsu laiku biju iedomājusies, ka mūsdienās cilvēki domā brīvi, ne aizspriedumaini, ne pēc noteikumiem, tomēr pēdējā laikā aizvien biežāk un biežāk sanāk pārlieicnāties par pretējo. Un diskusijāiekš baznicas.lv, vai reiz precējies cilvēks drīkst sķīrties un laulātie svēlreiz man vispār šķiet absurds. Vairākas tur izskanējušas frāzes man liekas pilnas tumsonības, cilvēka brīvās gribas un izvēles tiesību noliegums. Tur tiek piesaukti panti un idejas no bībeles pilnībā tumsonības interpretācijā, ka jāsāk doma't, ka Dievs ir kaut kāds ļauns vecis ar cirvi, kurš to tik vien dara, kā tiranziē cilvēkus un cilvēkiem tik tas vien jādara, kā jānoliedz savas jūtas un tiekšanās uz harmoniju, lai izpatiktu kaut kādiem tur likumiem, no kuru izpildes nav labāk nevienam! Kā piemēram, nelaimīga ģimenes dzīve, kur "vīrs bija alkoholiķis, lietoja narkotikas, zaga, par jauno ģimeni nerūpējās, mēdza pazust uz vairākām dienām un meloja". Un šādā situācijā sieva, kas jūtas nelaimīga ar mazu bērnu nedrīkst pārtraukt šādu laulību, bet gan viss atlikušais mūžs jāpavada šādā gaisotnē pluss vēl bērns izaug nelabvēlīgos apstākļos un mazums kas no tāda dienās var sanākt... Un tas viss tikai tāpēc, ka redz laulība baznīcā slēgta. Dieva priekšā. Tajā diskusijā izskanēja ideja: "ka "lauliibas tiek sleegtas debesiis" un tur arii shkjirtas". Un jau jau laulāšanās baznīcā, kas fiziski notiek uz Zemes, ir laulības slēgšana debesīs, tad kāpēc nav tādas procedūras, kuru var veikt uz Zemes un kas atbilstu laulības šķiršanai debesīs?
Vārdu sakot, murgs. Un es jūtos it kā būtu aizsteigusies laikā uz priekšu, kru dzīve notiek pēc citādiem principiem.

Manu pārdomu izrasiītajs