Hm. Man ir attiecības ar tabaku un vēl kaut ko, ko es gribētu nedarīt, bet ir momenti, ka gribās darīt. Gribās, lai tādu momentu nebūtu.

(Reply to this) (Thread)

Lai nebūtu momentu, kad gribās vai negribās? (es nerunāju par atkarībniekiem)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Gribās, lai negribās. Jo es principā neesmu tas tips, kas sevi mīl ierobežot. Es esmu tas tips, kas vadās no sajūtām. Bet gribās, lai tās ir tīras un cēlas sajūtas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kas ir "tīrs" un "cēls"?
Atmetot morāli, ētiku un reliģiju.
Bez šiem trim vaļiem, kas definē "objektīvo" patiesību un kotiknē?
Vot jā - ja paskaidrosi, kas ir "tīrība" un "cēlums" bez abstrakcijām, tad notiks espatnezinukasnotiks.
Atbildes ķipa "spēks" un "42" netiek pieņemtas

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mīlestība, atvērtība, drosme.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

fiziolōģija, muļķība, muļķība (kā variants - īslaicīga nerūpēšanās par sekām)?
dod vēl

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es domāju nevis mīlestību pret sievieti, bet pret Dievu, bet, tā kā tu negribēji reliģiju, tad ņem mīlestību kā tādu. Nesavtīgu kalpošanu. Atvērtību un drosmi es biju domājis kā cilvēku, kas ir garīgs, mīlestības pilns un atvērts un māk atvērt citus. Un ne no kā nebaidās, jo viņam ir dievišķā aizsardzība. Viņš vnk dara to, kas ir jādara. Viņam nav nožēlojamu un dzīvniecisku pieķeršanos.

(Reply to this) (Parent)

kur Tu tādus atron?
vai arī tā ir vienkārša diršanās par visu to kas pasaulē mīt, ja ir, tad es te pie viena gribētu papīkstēt par ķīniešiem, ja.

(Reply to this) (Thread)

Tās masas, kas kustās uz ielām pīķa stundās, saucas par cilvēkiem. Un viņiem, kā izrādās, arī ir savs viedoklis/domu gājiens (sauc, kā gribi), kuru jamie, lielākoties, nez kādēļ neizsaka.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

labi vien ir, ka neizsaka, tādu spama apjomu tak neviens nevarētu panest.
enīvei, neba jau pīķa stundās ļaudis iet ar plakātiņu "I'm a stoner but I hate weed", ne.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ne jau par stouneriem es runāju, bet vairāk gan par tiem, kuriem nav uzņēmība uz konkrēto substanci (lasi - ne dirsā, ne galvā). Tad nu viņi piekrīt lietot visur un vienmēr, kad tiek piedāvāts. No malas izskatās, ka viņi izmisīgi dzenas pēc tik neaizsniedzamās laimes un katru reizi jūtas vīlušies. Rodas sajūta, ka viņi dzenas nevis pēc kautkāda efekta, bet pēc tās vilšanās sajūtas.
Tāds savdabīgs mazohisms sanāk

Kā variants - vilšanās arī ir vēlamais efekts

(Reply to this) (Parent) (Thread)

laikam labi vien ir, ka ar tādiem nav nācies kopīgi lietot/eksistēt/whatnot.
bet nu labi, ne visi var būt tik saprātīgi, lai sajēgtu, ka nu ja neņem, tad neņem. mazohismu gan labāk īstu.

(Reply to this) (Parent)