Ne jau par stouneriem es runāju, bet vairāk gan par tiem, kuriem nav uzņēmība uz konkrēto substanci (lasi - ne dirsā, ne galvā). Tad nu viņi piekrīt lietot visur un vienmēr, kad tiek piedāvāts. No malas izskatās, ka viņi izmisīgi dzenas pēc tik neaizsniedzamās laimes un katru reizi jūtas vīlušies. Rodas sajūta, ka viņi dzenas nevis pēc kautkāda efekta, bet pēc tās vilšanās sajūtas.
Tāds savdabīgs mazohisms sanāk

Kā variants - vilšanās arī ir vēlamais efekts

(Reply to this) (Parent) (Thread)

laikam labi vien ir, ka ar tādiem nav nācies kopīgi lietot/eksistēt/whatnot.
bet nu labi, ne visi var būt tik saprātīgi, lai sajēgtu, ka nu ja neņem, tad neņem. mazohismu gan labāk īstu.

(Reply to this) (Parent)