|
Jun. 2nd, 2010|01:53 am |
Ne jau par stouneriem es runāju, bet vairāk gan par tiem, kuriem nav uzņēmība uz konkrēto substanci (lasi - ne dirsā, ne galvā). Tad nu viņi piekrīt lietot visur un vienmēr, kad tiek piedāvāts. No malas izskatās, ka viņi izmisīgi dzenas pēc tik neaizsniedzamās laimes un katru reizi jūtas vīlušies. Rodas sajūta, ka viņi dzenas nevis pēc kautkāda efekta, bet pēc tās vilšanās sajūtas.
Tāds savdabīgs mazohisms sanāk
Kā variants - vilšanās arī ir vēlamais efekts |
|