|
| 26. Aug 2003 @ 17:27 |
---|
nepateikt neko un reizē kliegt kā bezspēkā saļimušai lietus lāsei pēc uzdzīves, kas zibens uzplaiksnījumā spēji dziest. vārdi kuru burti izdomāti vēl nav, pieskārieni, kas izžūst nesasniedzot lūpu smaržas, laiks, kas apstājas kad pretim roku viņam sniedz. |
shodien ne, shodien noliit un noglaastiit zemi, strautaa tekot uz upi liidz juuras bangaam vaardi ir tikai gaisaa sastingushas domas mirklja garumaa gaidot pieskaarienu, kas pajumti sniedz
|
From: | friday |
Date: |
27. Augusts 2003 - 16:11 |
|
|
Re:
|
(Link) |
|
jau atkal lietus no debesiim dzidraam liist, ka pieraadiijumu aksiomai rakstiit steidz ...aiziet jau atkal celjaa, kuraa balts uudens celjaziimju vietaa virzienu man sniedz
virzienu kuru esi izveeleejis jau sen, lietus tikai uzmin tavu veelmi sekot uudens celjaziimju murminoshajiem rakstiem, kas fascinee, kas aizrauj neizzinaataa, netveramaa valdzinoshaa celja pavedienu mutuljos
From: | jerrym |
Date: |
19. Septembris 2003 - 09:47 |
|
|
|
(Link) |
|
Tik daudz gribētu tev teikt, bet visi vārdi pārvērtušies zvaigznēs..
|
From: | friday |
Date: |
19. Septembris 2003 - 14:16 |
|
|
|
(Link) |
|
nesaki, es dažkārt mēdzu zvaigznes kritušās lasīt, kā vārdus, ko neviens nav teicis. man pietiks vien ar to, ja zināšu, kur zvaigžņu lietus mīt.
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |