Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
jau atkal lietus no debesiim dzidraam liist, ka pieraadiijumu aksiomai rakstiit steidz ...aiziet jau atkal celjaa, kuraa balts uudens celjaziimju vietaa virzienu man sniedz
virzienu kuru esi izveeleejis jau sen, lietus tikai uzmin tavu veelmi sekot uudens celjaziimju murminoshajiem rakstiem, kas fascinee, kas aizrauj neizzinaataa, netveramaa valdzinoshaa celja pavedienu mutuljos
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
