Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
virzienu kuru esi izveeleejis jau sen, lietus tikai uzmin tavu veelmi sekot uudens celjaziimju murminoshajiem rakstiem, kas fascinee, kas aizrauj neizzinaataa, netveramaa valdzinoshaa celja pavedienu mutuljos
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}