Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
shodien ne, shodien noliit un noglaastiit zemi, strautaa tekot uz upi liidz juuras bangaam vaardi ir tikai gaisaa sastingushas domas mirklja garumaa gaidot pieskaarienu, kas pajumti sniedz
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}