piekriitu
spilgtaak tas ka vienmer izpoauzhas skolaa

(Reply to this) (Thread)

tas saakas jau beernudaarzaa un dazham beidzas liidz ar vecuma plaanpraatiibu un/vai naavi.
un skolaa muums iemaaca pamatus, kaa risinaat probleemas, iemaaca prioritaates un taa kaartiigi liidz kaulam ieceert respekteet autoritaates.

(Reply to this) (Parent)

Es laikam esmu puslīdz sekmīgi atmetis šito prātošanu par "kā būtu, ja būtu", jo tā nav sevišķi produktīva. No tās var izlobīt atziņas savai individuālajai dzīvei, taču jāsaprot, ka cilvēks pēc dabas ir ļauns un vienmēr meklēs savu labumu. Pret to iebilst, piem., sātaniskā/gnosticiskā pasaules ekonomiskā/politiskā elite, kura nelieto tādus terminus kā "labs" un "ļauns" (izņemot demogoģijā) un kura lobēja un lobē komunistus no Marksa un Ļeņina līdz Mao un Obamam. Cilvēkiem ir viegli pārdot šo sapni par universālo labvēlību, taču pieredze viennozīmīgi liecina par to, ka mēs neesam 100% labi 100% laika, un ar jebko mazāku par to ir par maz tādai "ideālajai sabiedrībai". Galu galā, arī pats, pieļauju, esi sabiedrībai darījis vairāk kaitējuma nekā vidējais mietpilsonis. Visi esam i veikalos zaguši i uz sienām rakstījuši. Un reāli jau tas neko nav izlabojis. Tāpēc jāmaina fokuss. Jāmeklē, kur tad slēpjas tā patiesā ļaunuma sakne, jāmeklē, kas ir tā atslēga kā tavai, tā visu cilvēku dzīvei, kuru tu vari lietot pilnībā, iztiekot bez skaistiem, tukšiem vārdiem un sūdzēšanās par to, ka neviens tevī neklausās. Jā, dzīve ir pretīga, cilvēki ir ļauni un viss tas sūds. Bet tomēr mēs vēl neesam padarījuši sev galu, un tam par iemeslu ir kas augstāks par savtīgumu, kas tāds, no kā zinām, ka pastāv Labais kā tāds, ka pastāv Patiesība un arī Taisnība, kas augstāka par mūsu necilajiem vērtējumiem.
Man prieks, ka Tu sapņo, taču sapnim ir jēga tikai tad, ja tas ved uz nomodu.

(Reply to this) (Thread)

osama, luudzu! ne manaa zhurnaalaa, ja?

(Reply to this) (Parent)