aģents rasbainieks ziņo:
viļņas lidosta sagaida gādīgi kā māmulīte, kas principā arī ir viss, ko vajag nakts vidū no siltas lidmašīnas kaut kādā kodolziemā izsēdinātam miegainam murmulim, bruņotam ar tikvienkā 150 gramiem ūdens uz vienu personu, jo barselonas vecajā milzīgajā terminālī nav baigi biezs ar jūzerfrendlīgiem kioskiem. a te - uzreiz siltas desmaizītes, ēdiet, bērniņi, ēdiet uz veselībām.
pirmais rīta reiss, starp citu, ir bt uz rīgu 4:55 (apskatījos, 130 ēriki, braukšu labāk ar autobusu), čekinu riņķī neviens negāž, bet uz antāliju gan rinda stāvēja jau trijos.
lidostu vaifaja karma šajā tripā ir lieliska, kā redzat. tikai ar rozetēm te ir interesanti. lidostas māja vispār ir tāds kā sedas tautas nams ar klātpiebūvētu alumīnija nojumīti, un pirmo pusstundu rozetes meklējumi uzrādīja tikai un vienīgi britu trīszaraino komplektā ar trīsfāzu, i shit you not. ja nu jums te gadās iekulties ar tikpat švaku bateriju kā manam skaitļošanas kompanjonam, pierakstiet blociņos - trīs rozetes ir pie čekina pa kreisi no sekjuritīčeka, zem star alliance kantora, divas zem kāpnēm, viena ar klātpieliktiem beņķīšiem.
nubettoties nekur nav jāparakstās, ka pa vaifaju nedarīs neko neētisku. esmu atvērta piedāvājumiem vēl kādu stundiņu.