vāks ar visu. sēdējām pamestajās tribīnēs, skatījāmies uz svētdienas velozadrotiem ar riteņiem par pusmašīnas vērtību. smējāmies.. tā smuki samiedzās saulītē, lai acīs nespīd un aizgāja īsais. deviņos uzprasījos uz vakariņām. divpadsmitos paziņoju, ka nakšņošu uz vietas. "tev jāiet gulēt, jāizguļās, guli". murgaina, svīstoša nakts ar smagu segu. miegā nepieskārās. modinātājs kļūdas pēc nozvanīja stundu agrāk. uzreiz nemiers un iekšā tikšķis. tāpēc atkal uzbāžamies, līdz sešiem sekss uz veca čīkstoša matrača izvairoties no viņa roku pieskārieniem, kas bija tīra labdarība un mammas izaudzināta kārtīga puikas pēdējie refleksi pret mani. tagad nav ilūziju par seksu aiz pieklājības. ļoti patīkami, paldies, bet gabals izrauts un pati redzēta emocionāli negribēta ..lēti par visām reizēm, kad tas tā likās vismaz no malas. skumji redzēt, ka grib tavu ķermeni, pat ar rētām un biedējošu, bet tevi pašu vairs nē. sešos desmit pasaku paldies par vakariņām. sešos piecpadsmit pamīšus dusmīgiem uzrāvieniem un bremzīgai mīšanai lavierēju pa ielām, salecoties pie katras apmalītes sāpēs, papildinot sevi ar fizisku šaustīšanu. sešos trīsdesmit piecās raudu uz vanšu tilta. itkā par to, ka migla tik skaista. .. mājas-duša-darbs.
nojukusi meitenīte.
pašapziņa satoptāta zemē un pati vēl mazohistiski mīdu un mīdu dziļāk. ja slikti, tad tā riktīgi slikti
kaut gan sajūtas ir pāri plūstošas. tam ko es izbaudu ir dažādas sejas.