Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Pār manīm šodien nāca atklāsme par to, cik debils kā tāds ir vīriešu dzimums. Un es kā šīs pus sugas pārstāvis esmu visspilgtākais piemērs. Patiesībā nezinu no kurienes man šādas izcilas domas rodas, laikam par iemeslu kalpo tas, ka arā ir drusku siltāks laiks kā man gribētos. Un manas jau tā apšaubāmās prāta spējas izrāda vēl spilgtāku radošo garu. Un liek par sevi manīt.

Tātad divas lietas,kas mani šajā siltajā laikā fascinē ir tas, ka mēs veidojam kaut kādus sieviešu topus, kas principā atkarībā no žurnāla, plānprātības, un apsēstības līmeņa variē ciparos no 10 līdz 100. Un kritērijos no kājas, dibens, krūtis, augums, mati un kas vien trāpās acī.

Protams ļoti labi apzināmies, ka mēs visi par draudzenēm vēlamies show stoppers. Un kā teica Alfijs viss ir FBA face, boobs, ass. Bet tātad izvērtējot šos daudzos mainīgos, vismainīgākajās vietās un attēlos. Mēs kā suga vienojamies tūkstošiem, lai uztaisītu top 100 sievietes, kuras mēs nekad nedabūsim. Ar tekstiem, šī ir skaista, šī ir neglīta, bet es beigās palieku pie Mašas Kulakovas. Bet te man liekas, vispār bija tāds sens teiciens, ka vīrieši aprec sievietes gluži kā pērk mašīnas. Mēs visi gribam ferari, bet braucam beigās ar volvo kupeju.

Tātad idiotisms nummur viens tops ar sievietēm, ko mums neredzēt kā savas ausis. Bet pateicoties spoguļa izgudrošanai savas ausis mēs redzam, bet tuvākās cik nonākam pie šīm sievietēm ir fotošopēta bildīte nepieklājīgākā portālā. Ar nepieklājīgs es domāju neķītrs, un ar neķītrs es domāju vietas ar trim iksiem. Un nekad nesapratīšu, kā pie velna maxima to ir dabūjusi cauri. Ka viņai ir veikali ar trim iksiem. Bet atkal novirzījos no orientācijas.

Otra lieta,kas mani fascinē vēl vairāk. Visur tiek uzskatīts, ka mēs vīrieši (es nezinu kāpēc es sevi šajā sarakstā iekļauju, laikam tāpēc,ka tas man ir neizsapņots sapnis, būt par īstu vīrieti) esam kompetatīvi. Mums patīk izaicinājums, mums patīk uzvarēt, būt pārākiem. Būt labākiem un iekārojamākiem. Bet līdzko kāds ir labāks par mums, tad mums veidojas kompleksi, mēs viņu nemīlam, mums skauž un mums gribas būt labākam.

Bet tad nāk tāda lieta, kā sports, kur mēs glorificējam, mums nepazīstamus ļaužus, kurus mīlam vairāk par sevi pašu. Un tad tieši tie ir tie,kas iegūst tās sievietes,kuras mēs liekam savos neaizsniedzami kalendārejamos topos. Kas pie visiem velniem tas ir ? Mums pēc dabiskas dziņas vajadzētu viņus ienīst par to,ka viņi ir labāki, un viņiem ir tas,kas mums nav. Nevis glorificēt viņus par to,ka viņi ir mūsu labākas, smukākas un iekārojamākas versijas.

Tātad secinājums, vidusmēra vīrietim patīk glorificēt nepieejamo, kas viņam. Un dievināt to,kam tas ir. Un tādējādi piepildīt savu dzīvi. Ilūzijas ir mūsu maize un dzinulis. Šokējoši, teikšu kā ir. Līdz ar to man ir vienkāršs top 1 ar Meganu Foksu, kuru es nekad nedabūšu. Un no vieglas sirds ienīstu Braenu Ostinu Grīnu. Tātad mana dzīve ir piepildīta internetz. Lai jums jaukas brīvdienas, vēlams pie ūdens, ar alu, rumkolu un ideālu kompāniju. Es un mans vesalais saprāts/neprāts no Jums atvadās.