dāmas un kungi, jūs taču redzat, esmu tik skaista un traģiska, ka nevar ne gulēt aiziet. pasaki tik, ka tev nav gribējies mazo, ko likt uz vatītes čučēt sērkociņkastītē, kaltētu mušiņu pielikt blakus.
un teikt – nu čuči, duraciņ. redzi kā kanālmalā cits citam uz pleca čuč balodis, pīle un mazā kaija. čuč uz palodzes kepons ar krūšturi aptinies. arī kūtī, Bētlēmes pilsētā. arī Jāzeps un Marija. čuč tev podiņā kaka.
skaties kā vasaras dzīvnieki, tumsu zīduši, silti un bēdīgi, nāk tev apkārt un glaužas, un brāžas, lec tev kastītē, pūš savas zvēra elpas tev sejiņā, pa nāstiņām ložņā, sapnītī iekšā ietiek.
čučiet, dāmas un kungi, čučiet, friends and enemies, mazais man šonakt dzimis, pārāk mazs, lai sauktu par bērniņu, bet man, teiksim, pietiek.
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
laiks pārtrūcis tieši pa vidu
un sit man pa pirkstiem kā gumija
/Ronalds Briedis/
un sit man pa pirkstiem kā gumija
/Ronalds Briedis/
(Reply to this) (Parent)
sērija "tur jau viņš stāv" (klausos, klausos, gandrīz katru dienu pa reizītei)
(Reply to this) (Thread)
jē! es tev varu vēl vienu aizsūtīt, kas andžonim pašam vēl labāk patika, bet man, protams, patika "tur jau viņš stāv".