tāda spēcīga sajūta, ka pēc 50 gadiem viss būs tāpat kā šobrīd. es, sakumpusi 75gadīga vecenīte, sēdēšu savā mājiņā meža vidū (atcerēsimies arī neiztrūkstošos atribūtus - šūpuļkrēsls, pīpe un gari sirmi dredi), tātad šūpošos krēslā pie kamīna, adīšu cepurīti un ik pa brīdim atraušu pirkstus no adīkļa, lai ieklabinātu kādas rindiņas ircā, kur otrā galā būs tie paši jaunības dienu draugi, un pļāpāsim, smiesimies un raudāsim mēs par to pašu.