hipopotama pieraksti

daria

12.1.14 14:18

Emsītis apslimis, puņķi tek kā traki - pirmo reizi tādas kārtīgas iesnas. Sauc mani par mammī un vairāk prasās klāt.
Šodien uz gandrīz 2h atstāju P vienu ar abiem; man esot vieglāk, jo vismaz vienam manī ir iebūvētā ēst padeve. Tā jau ir.

Pēdējā laikā man vispār nāk nīgrums virsū, tāda sajūta, it kā pēdējos 2-3 gadus viss, kas es esmu bijusi, ir - māte. Gribas kaut ko vairāk. Sāku ar matu nogriešanu un nokrāsošanu. Vismaz kāds solis prom. Vai uz - no kuras puses paskatās.

Miķ sācis mazliet vairāk gulēt naktīs, bet tāpat vēl arvien sten, it kā gāzes mocītu. Droši vien moka ar, bet ko nu tur, tāda dzīve. Viņš vispār tāds dzenītis-stenītis, sten un prasa ēst, prasa ēst un sten.

Visi sīki kašķīši lien no pakšiem ārā.

• 6
• Nu nu?

• virginia_rabbit

  13.1.14 02:31

  

  tu vēl dzīvosi ilgu un garu mūžu, tāpēc dažus gadus pabūt tikai par māti - tas arī nav tas sliktākais, par ko būt. un tik maziņi un bezpalīdzīgi viņi vairs nebūs necik ilgi. turklāt šie arī, iespējams, ir tavi retie un vienīgie!

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • daria

    15.1.14 07:44

    

    Mazliet sevis arī vajag. Bet nav jau tik traki.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

  • daria

    15.1.14 07:44

    

    Dažreiz iefrustrē, bet to jau Tu ļoti labi zini.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• salty

  13.1.14 16:35

  

  starpcitu - redzēju sejugrāmatā jūsu bildes ar Taviem jaunajiem matiem - ļoti smuki! nu tāda pati kā pirms gadiem 4-5, tik vēl 2 lieliski bērneļi komplektā :)

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • daria

    15.1.14 07:43

    

    Un ar rūpju rievu pierē :)
    Paldies, paldies gan.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • salty

      15.1.14 07:51

      

      par to rūpju rievu Tu tur esi kaut ko sadomājusies (ja arī ir, tad nemaz ne tik redzama). prātā nāk šis: http://www.youtube.com/watch?v=XpaOjMXyJGk

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais