![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Emsītis apslimis, puņķi tek kā traki - pirmo reizi tādas kārtīgas iesnas. Sauc mani par mammī un vairāk prasās klāt.
Šodien uz gandrīz 2h atstāju P vienu ar abiem; man esot vieglāk, jo vismaz vienam manī ir iebūvētā ēst padeve. Tā jau ir.
Pēdējā laikā man vispār nāk nīgrums virsū, tāda sajūta, it kā pēdējos 2-3 gadus viss, kas es esmu bijusi, ir - māte. Gribas kaut ko vairāk. Sāku ar matu nogriešanu un nokrāsošanu. Vismaz kāds solis prom. Vai uz - no kuras puses paskatās.
Miķ sācis mazliet vairāk gulēt naktīs, bet tāpat vēl arvien sten, it kā gāzes mocītu. Droši vien moka ar, bet ko nu tur, tāda dzīve. Viņš vispār tāds dzenītis-stenītis, sten un prasa ēst, prasa ēst un sten.
Visi sīki kašķīši lien no pakšiem ārā.
Šodien uz gandrīz 2h atstāju P vienu ar abiem; man esot vieglāk, jo vismaz vienam manī ir iebūvētā ēst padeve. Tā jau ir.
Pēdējā laikā man vispār nāk nīgrums virsū, tāda sajūta, it kā pēdējos 2-3 gadus viss, kas es esmu bijusi, ir - māte. Gribas kaut ko vairāk. Sāku ar matu nogriešanu un nokrāsošanu. Vismaz kāds solis prom. Vai uz - no kuras puses paskatās.
Miķ sācis mazliet vairāk gulēt naktīs, bet tāpat vēl arvien sten, it kā gāzes mocītu. Droši vien moka ar, bet ko nu tur, tāda dzīve. Viņš vispār tāds dzenītis-stenītis, sten un prasa ēst, prasa ēst un sten.
Visi sīki kašķīši lien no pakšiem ārā.