- - Bezatbildīgās dienas.

Kā mazulis aizbrauca pie vecmāmiņas, tā pierunāju veco aizskriet uz dažām izstāžu atklāšanām.
Pirmās divas, kuras apmeklējām (kim?) bija pietiekoši neinteresantas,
lai neko citu redzēt vairs negribētos.
Ieskatījāmies kim? kafejnīcā un tur tad arī sastapām šī vakara apburošo Vergīliju - kantu.
Paveicās nenokavēt dienasgrāmatas un alejas tiešām brīnišķīgo zupu, mafinus un dzērienu Takā,
bet takai, savukārt labpatikās mūs aizvest uz kanta mājām cept pankūkas.
Tur mums piebiedrojās apolineers ar ciešanu pilnu sirdi, Sančo Pansu un pivča pūsli.

Tā kā mans vakars sākās ar lētu konjaku un beidzās ar šnabi "Ērglis",
biju ārkārtīgi pārsteigta, ka no rīta sajūtas bija brīnišķīgas.

Kad biju gana izgulējusies, visi bija aizskrējuši savās gaitās, bet es līksmā prātā aizstaigāju līdz Mājas Svētībai.
Satiku brīnumdaiļo, nikno rasbainieku un apgaroto un viedo usni ar neatvairāmo Unu Baņutu,
(ar kuru Teitejs noteikti tuvākajā laikā iepazīsies).

Aizkļuvu uz Pārdaugavu un kopā ar san ieturējos pie varnas. Tad devāmies iekarot Teātra Bāru.
Mums jau tāpat bija labi, bet CIK labi mums kļuva tad,
kad sagaidījām Reini, LĪvu un Jolantu... Mēs stāstījām piedzīvojumu stāstus un spēlējām nezināmas spēles,
tsk. satriecošā mākslinieka Rafaela Rozendāla "finger battle"
Jolanta nodeklamēja VISU "eža kažociņu" no galvas.
Tam bija nepieciešamas aptuveni divdesmit minūtes un diezgan daudz rūmes, lai Jolanta varētu žestikulēt līdzi.
Klausītājiem, saprotama lieta, atkārās žokļi. Vakara finālā es jau kādu trešo reizi TB tapu svinīgi iepazīstināta ar JJ,
taču mūsu pazīšanās, kā jau parasti, bija īsa - Morfeja apskāvieni JJ izrādījās vilinošāki.
Tad mēs ar Reini, Līvu un šarmanto Austru (arī nule iepazināmies) ieskandinājām Lāčplēša ielu ar
briesmīgiem dažādu populāru dziesmu izpildījumiem.(Uptown girl, I Will Always Love You utt)

Gāju mājās līksmā zigzagā kā Nosferatu. Sen nebija gadījusies tik interesanta pastaiga.
Pamostos - ūdens glāze pie gultas, zābaki novilti - laime.
Padzīvojos drusku mājā, paklausījos A little bit of feel good.
Un devos satikt san, lai ietu uz Melanholiju. Neprasiet neko.
(Čaumaliņā - ļoti laba filma, bet ja es sāktu par to rakstīt, tad rakstītu līdz rītam.)

Iedzērām Tinto TĒJU. Lai ļautu filmai nogulsnēties.
Tagad dzīvojos pa vārnas rezidenci, ēdu zupu, izlasīju Geo lielisku rakstu par laimīgu dzīvi
(šajā jautājumā gan tāpat jūtos pietiekoši kompetenta).
Esmu pie gultas nolikusi Džonatanu Streindžu un misteru Norelu
- aizraujošāko grāmatu kopš 4000 gadu senas pagātnes. Palikušas tikai pāris nodaļas!

Tad gan gulēt - brīvdienas beigušās.

Rīt taču jāpabeidz prezentācija Freida un Junga zemapziņas izpratnes salīdzinājumam.