Pirms dažām nedēļām Reinis man palūdza nopirkt viņam divriteni. Es lielā mērā savu interešu vadīts izvēlējos šosejnieku, lai arī Reinim un viņa māsai bija vajadzīgs pilsētas transportam piemērotāks divritenis. Pēc pirkuma kļūda kļuva acīmredzama, un šodien devos to labot.

Braucu ar savu riteni uz Reiņa mājām, pa ceļam man signalizēja aiz muguras braucošais maršruta taksometrs, droši vien domāja, ka es viņam kaut kādā veidā traucēju. Tālāk uz veloceliņa apbraucu vienu sievieti ar bērnu ratiņiem un vienlaicīgi jautāju, vai viņa zina, ka iet pa veloceliņu, viņa izskatījās izbrīnīta, bet pēc mirkļa man aiz muguras sauca, lai es ejot dirst. Jutos apmierināts un līdz Reiņa mājām signalizēju visiem pārējiem, kuriem nevajadzēja atrasties uz veloceliņa.

Reiņa mājās atstāju savu riteni un paņēmu Reiņa šosejnieku. Pa ceļam uz veikalu man kurpei noplīsa siksniņa, tādēļ bija jābrauc basām kājām. Tas tomēr nebija tik neērti kā varētu domāt, jo ceļš bija tikai pa veoloceliņu un esmu pieradis staigāt bez apaviem. Veikalā riteni apmainīju pret Giant Escape ar lielu rāmi, regulējamu iznesumu un citiem aksesuāriem. Braucu atpakaļ uz Reiņa mājām, un pirmajā brīdī šķita, ka esmu pārsēdies autobusā.