Magnesia

Ak beidzot!!
Lielais stresa spainis ir nomainīts ar sajūsmu un gaidām. Nē, kaut kas vēl sēž iekšā, bet tas ir tāds veselīgais - vairāk gaidpilnas sajūtas kā stress.
Beidzot varu atklāt - esmu mājās, tā globāli - uz planētas Zeme. Nē, nē, ākstos, uz Plutona. Bet, ja godīgi, esmu LV un izbaudu to mieru, to auru, to brīvības sajūtu, kura likumsakarīgi mani pārņēmusi.
Nē, vēl neesmu oficiāli pametusi vienu iestādi, bet apzinā esmu. Principā jau ir vēl iespēja atgriezties, bet negribu.
Varbūt pat labi, ka nolēmu aiziet laikā, kad paziņo par algas pacēlumu - tas tomēr kalpotu par makenīti motivācijai un būtu grūtāk aiziet, kaut zinu, ko tas nozīmētu.

Ļoti paveicās - vienīgajā iespējamajā dienā manai zobārstei parādās logs, kurā mani iespraust. Pie tam tieši mani, par cik nedzīvoju uz vietas. Ļoti vajag. Un tieši rīt man tur jābūt. Cool.

Ceru, ka snaāks satikt arī A. Rīgā. ŠObrīd top saraksti pirkumiem un darāmajām lietām. Spēj tik visu atcerēties.

Ļoti izbaudu to sajūtu šeit, to dabu, to gaisu, to mieru. ahhhh. Gribas pavairot miljons kopijās.
Potenciāli gribu izbaudīt arī kādas pirts procedūras. Kad man stāstīja ko tik tur nedara, biju īpāsi [patīkami] pārsteigta, kad uzzināju, ka tas maksā nebūt ne dārgi!! Vienīgi tas ir tālu, bet nav jau Alūksne uz pasaules malas. Kurš grib man piebiedroties? Ejot vairākiem kopā - sanāk maķenīt lētāk.

Šis LV apciemojums ir pēdējais punkts pirms maniem turpmākajiem piedzīvojumiem.

Nogurums liek par sevi manīt. Pofig par mantām, pofig par visu, jāiet gulēt. Par tehniskām lietām pastāstīšu vēlāk.