Skarbi, bet tā tas vienmēr sākas. Ar atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Ar elementāru drošības instrukciju neievērošanu. Ar ballēšanos uz Titānika klāja. Ar pārliecību, ka masīvu okeāna laineri nekāds tur ledus klucis nenogremdēs. Ar neklausīšanos evakuācijas trauksmes paziņojumos. Ar dragāšanu savā burbulī.
The truth is: metāla konstrukcijas nesagāžas vienā mirklī no zila gaisa. Ir skaņas, ir plaisas, ir trokšņi, ir visas pazīmes. Bet, ja bezrūpīga ratiņu stumšana ir svarīgāka..
Reizēm rodas sajūta, ka cilvēkiem trūkst elementāru inženiertehnisku zināšanu, čuja un veselā saprāta, kas kompensēts ar vienaldzību un aklu pašpārliecību. Bet fizika darbojas neatkarīgi no tā, vai mēs to gribam vai nē.
Jā, skarbi. Bet ir tāds teiciens - sargā sevi pats, tad dievs tevi sargās.
The truth is: metāla konstrukcijas nesagāžas vienā mirklī no zila gaisa. Ir skaņas, ir plaisas, ir trokšņi, ir visas pazīmes. Bet, ja bezrūpīga ratiņu stumšana ir svarīgāka..
Reizēm rodas sajūta, ka cilvēkiem trūkst elementāru inženiertehnisku zināšanu, čuja un veselā saprāta, kas kompensēts ar vienaldzību un aklu pašpārliecību. Bet fizika darbojas neatkarīgi no tā, vai mēs to gribam vai nē.
Jā, skarbi. Bet ir tāds teiciens - sargā sevi pats, tad dievs tevi sargās.
Vienkārši to dažādo noteikumu un visu sūdu ir kļuvis tik daudz, un tos kontrolējošās iestādes vadās nevis pēc būtības, bet gan pēc kaut kādiem tekstiem, tāpēc arī šāda problēma ir.
Par galveno ir kļuvis kaut kā formāli ievērot vai apiet noteikumus, lai tikai kaut kā tiktu cauri, jo svarīgākais taču ir noteikumu "ievērošana", nevis reālas drošības nodrošināšana.
Ir kaut kā jārestartē attieksme vispār. Un noteikumu ievērošana ir tikai viena medaļas puse. Otra ir šo noteikumu izstrādes un kontroles principu pārstrādāšana. Ja runājam par ceļu satiksmi - beidzot ir jāsāk strādāt pie ceļu drošības jautājumiem, jāsāk normāli likt zīmes un jāķer tie, kas uz ceļa ir bīstami, nevis jāsaliek radari un jāgaida, ka tehnoloģijas izdarīs cilvēku darbu.
Kā teica kāds mans paziņa, kas strādā takšos - Noteikumi? Kādi noteikumi? Brauc tā, lai neapdraudētu citus. Neesi kretīns. Pielieto veselo saprātu.
Un Maksimas gadījums to pierāda skarbākajā iespējamajā veidā. Kaut arī konstrukcijas projektētas pareizi, tas nepasargā no stulbuma, ja kāds aizsedz ūdens novadkanālus un mitrais kūdras/zemes klājums kopā ar visu pārējo sagāž celtni kā sērkociņu kārbiņu.
Un cik lērums ugunsgrēku nav cēlušies no pārkurinātām krāsnīm, gadiem netīrītiem, svīdušiem skursteņiem, no izsmēķiem gultā? Protokolā jau viegli ierakstīt cēloni: īssavienojums elektrosadalē, bet realitātē?.. Sūdi ceļas no tā, ka nedomā līdzi. Triec uz 90mit, bet sēž astē dažu metru atstatumā. Ja kāds arī triec uz 83, tad par katru cenu jāapdzen. Īstenībā jāapdzen visi, kas ir priekšā.
Protams, cepuri nost visu to cilvēku priekšā, kas ziedo asinis, sniedz palīdzību, glābj un tā tālāk. Visu cieņu. Tā ir varonība. Bet tai pretī (ne vienmēr, protams, bet bieži) ir... stulbums - brutāls stulbums, neizdarība, elementāru common sense trūkums, piesardzības pasākumu neievērošana. Dedzini kūlu, nespēj vairs uguni savaldīt un nosvilini sev māju.
Opā, Anniņ, rullējam tālāk.
Par noteikumiem, atcērējos vienu ainu no bērnības. Vecvecākiem bija otrais Žigulis, un vecmamma vienmēr nevis normāli piesprādzējās, bet gan siksnu vienkārši pārlika pāri. Žigulī bija regulējamās siksnas. Kad deviņdesmito otrajā pusē tika iegādāts Ford Sierra, jau ar normālajām siksnām, tad to vairs tā pārlikt pāri nevarēja, jo siksna, protams, savilkās atpakaļ. Nu vecmammai nācās to pieturēt ar roku. :)) Pagāja vairāki gadi, līdz iestāstījām, ka to siksnu jau nevajag policijai, bet gan pašai.
Tā vai citādi, bet šāda pieeja noteikumiem kaut kur lielākajā daļā ļaužu sēž. Situācija gan uzlabojas, bet pārāk lēni.
Pārspīlēju, protams. :) Bet Sierra'i gan tās drošības jostas dzīvību arī izglābs.