Comments: |
Tas pierāda, ka vakcīnas strādā. Varbūt nedaudz sliktāk nekā daudzi fani iedomājas, bet 90-95% gadījumā tas palīdz. Bet ja vakcīna nav nostrādājusi, tad izrādās, ka ar higiēnas pasākumiem vien ir par maz, un iespējamība saslimt ir diezgan augsta. Tāpēc labāk ir vakcinēties, lai šo risku desmitkārtīgi samazinātu.
Bet es tīri labi varu iedomāties to šoku, kuri izjūt vecāki, kad viņu atvase saslimst ar masalām, – ”Bet mans bērns taču ir vakcinēts???!!!”
Ārstam ir milzīga atbildība to jau pie vakcinācijas izskaidrot vecākiem, kādi ir riski.
Krieviski man nepatīk klausīties, jo korupcijas procents Krievijā ir augstāks nekā rietumos. Bet domāju, ka ideja vienalga ir tā, ka ārstiem vairāk jātiecas iesaistīt pacientus lēmumu pieņemšanā. Var pieņemt likumu par obligātu vakcinēšanu, un varbūt tas nostrādās autoritatīvā valstī, bet mērķis tomēr ir ļaut pacientam pašam pieņemt labāko lēmumu.
ārsts ir ukrainis, vnk. saruna domāta „krievvalodīgajiem”. [arguments par aizdomām pret jebkādu infu krieviski viņu korupcijas procenta dēļ gan man izsit korķus, sorrī] man nepatīk, ja valdošā medicīnas sistēma mani a priori uzskata par pacientu. vēl trakāk — ja pret manu gribu uztiepj man legālas obligācijas, bet lai nu paliek. ukraiņu ārsta runā sasaucās vairāki punkti ar aizsākuma tekstu. viens bija par raizēm, vai vakcīnas tiek uzglabātas, pārvadātas un administrētas bez gļukiem. arī par nepietiekami individualizēto pieeju pielietojumā un vecāku/aizbildņu/pacientu lemtspējā, kā intuitīvi pareizi norādi. tikai tai lemtspējai derētu bāzēties uz nepiesārņotiem infō-avotiem. īpaši toreiz, kad klausījos, prātā iekrita viņa teiktais par to, ka valstij/sabiedrībai par jebkuru, kam vakc. rezultātā sagadījušās ziepes, būtu jāuzņemas patiesa rūpe, nevis no cilvēka/ģimenes jānovēršas vai, ļaunākajā gadījumā, pēc gadiem ilgas tiesas procesa jāizmaksā pēc iespējas mazāka atlīdzība acumirklīgajā valūtā. kamēr cilvēks/ģimene rod patvērumu kon un spirāciju teōriju ierakumos.
Pierādīt cēloņsakarību starp vakcīnu un nelabvēlīgu reakciju dažkārt ir neiespējami. To var noteikt tikai kā statistisku atšķirību starp grupām, bet individuālā gadījumā tas nestrādā. Valstij tāpat vajadzētu rūpēties var visiem slimajiem un invalīdiem, un ja tā nenotiek, tad tās ir plašākas sociālas problēmas nekā no vakcīnām cietušie, kas ir relatīvi ļoti neliela populācija. | |