|
May. 5th, 2014|03:30 pm |
ārsts ir ukrainis, vnk. saruna domāta „krievvalodīgajiem”. [arguments par aizdomām pret jebkādu infu krieviski viņu korupcijas procenta dēļ gan man izsit korķus, sorrī]
man nepatīk, ja valdošā medicīnas sistēma mani a priori uzskata par pacientu. vēl trakāk — ja pret manu gribu uztiepj man legālas obligācijas, bet lai nu paliek.
ukraiņu ārsta runā sasaucās vairāki punkti ar aizsākuma tekstu. viens bija par raizēm, vai vakcīnas tiek uzglabātas, pārvadātas un administrētas bez gļukiem. arī par nepietiekami individualizēto pieeju pielietojumā un vecāku/aizbildņu/pacientu lemtspējā, kā intuitīvi pareizi norādi. tikai tai lemtspējai derētu bāzēties uz nepiesārņotiem infō-avotiem. īpaši toreiz, kad klausījos, prātā iekrita viņa teiktais par to, ka valstij/sabiedrībai par jebkuru, kam vakc. rezultātā sagadījušās ziepes, būtu jāuzņemas patiesa rūpe, nevis no cilvēka/ģimenes jānovēršas vai, ļaunākajā gadījumā, pēc gadiem ilgas tiesas procesa jāizmaksā pēc iespējas mazāka atlīdzība acumirklīgajā valūtā. kamēr cilvēks/ģimene rod patvērumu kon un spirāciju teōriju ierakumos. |
|