печально быть антисоциальным - vai kalorijas summējas

Jan. 23rd, 2007

07:54 pm - vai kalorijas summējas

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Es par šito domāju vairākus gadus, bet neesmu saņēmies parunāt ar speciālistiem vai meklēt literatūrā.

Manā prātā, apēdot tējkaroti petrolejas, kur ir ļoti daudz kaloriju, cilvēks tik iznīks. Tāpat puslitrs šņabja nekad neaizstās pusdienas. Piedodiet, ka man tas jāsaka.

Domāju, ka ir vielas, ko ķermenis uzņem labprāt un ko nelabprāt. Un tas ir atkarīgs no situācijas. No slodzes, veselības, no tā, kas iekšā trūkst vai kas ir par daudz.

Tāpat ir ēdieni, kas, visdrīzākais, viens otram nepalīdz un ar tām kalorijām tā ir, kā ir. Piemēram, litrs šņabja ar duci ķilavmaižu, vai puskaste alus un kilograms pelmeņu, manā grāmatā ietraumēs vēlmi baroties vēl pāris dienas.

Ir cilvēki, kam apetīte un sāta sajūta ir balansā. Viņi neēd vienu un to pašu, maina gan ēdienus, gan devas. Un netikai cilvēki. Arī mājlopi tā dara un meža zvēri.

Tā matemātika ir krietni sarežģītāka un dienā apēsto kaloriju summa ir samērā bezjēdzīgs cipars, kas nav proporcionāls ēdāja masas izmaiņām. Protams, neēdot svars kritīsies un katru dienu stampājot iekšā un drusku kustoties, svars celsies. Bet tie ir ekstrēmie gali un nav veselīgi, skaisti, eleganti un ilgdzīvojoši.

Varbūt atbildei tuvāk var nonākt rēķinot tās olbaltumvielas, ogļhidrātus un taukus atsevišķi. Varbūt diēta jāveido kopā ar ārstu un dietologu. Es domāju par to, kā varētu no esošiem datiem, no ziņām par to, ko cilvēks dara, ko ēd, kā jūtas, kā tas ir ietekmējis svaru, mēģināt prognozēt, ko vajadzētu ēst.

Redzu to, kā tiešām grūtu problēmu. Normālam cilvēkam nevajag veltīt pus dienu kaloriju aprēķiniem. Esošās sistēmas izskatās, ka jo vienkāršākas, jo mazāka ticība to labumam.

Principā runa ir par mākslīgā intelekta radītu virtuālo apetīti un sātu. ;)

(8 comments | Leave a comment)

Comments:

[User Picture]
From:[info]kemune
Date:January 23rd, 2007 - 08:58 pm
(Link)
nu, enerģētiskā vērtība (nutritional value) pārtikai nesakrīt nekādi ar fizikālo enerģētiku, piemēram, sadegšanas siltumu. un petroleja nesatur nekādas cilvēku barojošas vielas.
(Reply to this)
[User Picture]
From:[info]kemune
Date:January 23rd, 2007 - 08:59 pm
(Link)
par atsevišķo olb., tauku un ogļh. rēķināšanu ir pilnīga taisnība. un arī par ēdienu kombinācijām
(Reply to this)
[User Picture]
From:[info]kemune
Date:January 23rd, 2007 - 09:00 pm
(Link)
un vēl - visbezjēdzīgākais (visneprecīzākais) kal. skaitīšanā ir ēdieni, kas satur ūdeni. nu un, ka olā ir tik un tik kaloriju, tās ir dotas sausajai masai. kas notiek, kad izcep omleti? 100g omletes ir cik g olu? utml. biezpiens, augļi, putras, tajā visā kaloriju daudzums manuprāt var mierīgi mainīties 2x robežās.
(Reply to this)
[User Picture]
From:[info]kemune
Date:January 23rd, 2007 - 09:02 pm
(Link)
bet ietraumēt vēlmi baroties != būt brangi paēdušam. visdrīzāk kaut kas ir aizštopēts tā ciet, ka organisms ar to cīnās vairākas dienas.
(Reply to this)
From:[info]hagi
Date:January 23rd, 2007 - 10:52 pm
(Link)
Protams, neēdot svars kritīsies
Actually, not true - uz šito daudzas diētu fanes iekrīt. T.i., ja organisms tiek konstanti turēts pusbadā, tas nospriež, ka nupat ir dimbā, un pāriet uz īpaši ekonomisko režīmu, un cilvēks no 100g jogurta, to izmantojot pilnībā, var pieņemties svarā, kamēr kāds cits, aprijot karbonādi ar ceptiem kartupelīšiem, var aizlaist podā - burtiskā nozīmē - lielāko daļu no uzņemtās pārtikas un pat kristies svarā (pie paaugstināta stresa tas būtu pavisam normāli). The key ir nevis iekš uzņemtajām, bet iekš izmantotajām kalorijām.
(Reply to this) (Thread)
[User Picture]
From:[info]smejmoon
Date:January 23rd, 2007 - 11:00 pm
(Link)
jes, bet uzņemtās tikai nedaudz attēlo sakarību starp izmantotajām+uzkrātajām+podā nolaistajām.
(Reply to this) (Parent) (Thread)
From:[info]hagi
Date:January 23rd, 2007 - 11:09 pm
(Link)
Nu, es katrā ziņā nekad neesmu skaitījusi kalorijas, man tā šķiet diezgan apšaubāma un nepraktiska nodarbe. Man vispār svars ir atkarīgs no mēness fāzēm (precīzāk, no MR fāzēm) + stresa līmeņa drusku. Bet, ja nu es kaut kad saņemšos zinātniski pieiet svara kontrolei, tad droši vien izmantošu kādu no tipa diētām, kurās uzmanība tiek pievērsta produktiem, kas tiek patērēti kopā/atsevišķi, nu, ar domu "vienā reizē vari rīt iekšā tik kartupeļu, cik gribi, vai tik gaļas, cik gribi etc., bet nejaucot kopā" - es pieļauju, ka organisms tiešām varētu procesēt pārtiku pēc tās tipa un attiecīgi no "nesamiksētām" pārtikas devām paņem tieši tik daudz, cik nepieciešams, bet no samiksētām - ar rezervīti.
(Reply to this) (Parent) (Thread)
[User Picture]
From:[info]barvins
Date:January 23rd, 2007 - 11:43 pm
(Link)
Arī ātrums ar kādu pārtika iziet caur zarnām ir atkarīgs no apēstās pārtikas veida. Un no šī ātruma liela mērā ir atkarīgs tas, cik daudz barības vielu tiek uzņemts.
(Reply to this) (Parent)