Pastaiga


October 21st, 2010

(no subject) @ 10:43 pm

nezinu, kā lai to paskaidroju, bet godīgi sakot es neesmu pārāk pārliecināta par savu eksistenci, jo, lai varētu droši teikt "es eksistēju", vajadzētu būt pārliecinātam par to, ka vispār ir tāds "es", bez visa tā subjekta bulšita, vienkārši es. un es neesmu pārliecināta. varbūt tas ir tikai valodas triks, figūra. piemēram, kad es palūkojos uz senāku pagātni, ar kuru manas saites ir pārtrūkušas, es nespēju atrast nekādu pierādījumu tam, ka manas atmiņas nav izdomājums. vai ka es šajās atmiņās neesmu izdomājums. es domāju - pilnīgs izdomājums, nevis sagrozījums un tam līdzīgi. patiesībā visa bērnība atgādina sapni - viss ir ļoti izplūdis, sejas, vārdi, kaut kādi atmiņu fragmenti ar spēcīgu emocionālu sajūtu, taču absolūti neskaidri. viss, kas ar mani ir noticis līdz 11 gadu vecumam, tikpat labi varētu arī nebūt noticis. nē, mulsinošākais ir tas, ka tas viss patiešām neeksistē.

 

Comments

 
From:[info]skin2skin
Date: October 21st, 2010 - 11:28 pm
(Link)
Man labāk patik doma, par to, ka nekas neeksistē ārpus manas apziņas. Dekarts man nav diez ko mīļš, bet "cogito ergo sum" man šķiet visai loģisks apgalvojums.
[User Picture Icon]
From:[info]mugursoma
Date: October 22nd, 2010 - 02:52 am
(Link)
Šo domu ar pļauku ārstē. :)
[User Picture Icon]
From:[info]ld
Date: October 22nd, 2010 - 01:45 pm
(Link)
kopš bērnības mokos ar šādām domām. vieglāk palika, kad izdomāju, ka visi pārējie arī neeksistē. tāds kolektīvs sapnis kā Matriksā.
From:[info]skin2skin
Date: October 31st, 2010 - 11:08 pm
(Link)
Šodien tieši aizdomājos par bērnu psiholoģiju - cik ļoti bērni validē sevi caur citiem. Ja bērnam nepievērš uzmanību, viņam nav pierādījumu, ka viņš eksistē. Ja bērnam kaut kas nav acu priekšā, priekš viņa tas visai drīz pārstāj eksistēt...

Atcerējos par šo Tavu ierakstu. Biju aizdomājies līdz kaut kam ģeniālam, bet kā vienmēr - kamēr tiku līdz rakstišanai viss ir pagaisis. Sāp galva.
[User Picture Icon]
From:[info]aleja
Date: November 1st, 2010 - 09:15 am
(Link)
jā, patiešām tā tas varētu būt. tikai domāju, ka uzmanība šeit ir tikai tāds medijs. mijiedarbībā ar citiem cilvēkiem rodas kaut kāda noturīga, taču vienlaicīgi arī elastīga identitātes sajūta. nav identitātes sajūtas (vai arī tā tiek apšaubīta), nav arī kam pastāvēt, eksistēt.

var jau būt, ka loģiskā spriedumu ķēdē galvenais un neapšaubāmākais eksistences pierādījums ir domāšana (ja nekļūdos, šajā Dekarta atziņā atrasti būtiski trūkumi, tā kā tā nebūt nav tik pašsaprotama un nenoliedzama), taču reālajā dzīvē svarīga ir pašapziņa un ticība tās veselumam un stabilitātei.
[User Picture Icon]
From:[info]evergreen
Date: December 20th, 2010 - 02:06 pm
(Link)
savas vēstures domājamība mulsina arī mani :)

Pastaiga