kaut kad nesen man bija šausmīgas raizes un kompleksi par to, ka man vēl nav bakalaura. tās bija šausmīgi absurdas raizes un kompleksi, ņemot vērā to, ka pa taisno pēc skolas devos uz universitāti, neesmu neko mainījusi un izlaidusi, turklāt aizvakar uzrakstīju bakalaura pieteikumu un, lai arī man liks simtreiz pārfrāzēt tēmu un ieceri, to mantu dabūšu nākamvasar. bet lielākā daļa manu draugu ir par mani pāris līdz dažus gadus vecāki un ar bakalauriem, daži jau maģistrus kaļ. es jutos tizla un neiederīga ar savu otro kursu, bet, paldies dievam, šīs raizes ir rimušās.

šobrīd kompleksoju par kaut ko vēl debilāku - sava telefona švako kameru, kas savulaik (tikai pirms sūda diviem gadiem) vēl skatījās gluži ok. tagad man uznāk kaut kāda stulba skaudība, šķirstot instagramu un redzot visu to kristālskaidro pseidomākslu, ko daudzi uzņem ar saviem superjaunajiem telefoniem. cenšos sevi mierināt, ka pusei no viņiem arī nav bakalaura.