Sep. 30th, 2008 11:04 pm Darbs dara darītāju Darbu atrast 80-to gadu vidū bija vienkāršāk par vienkāršu, arī tad ja tu esi mazpilsētas pamatskolas 8. klases skolnieks. Atlika tikai aiziet uz kādu kantori un pieteikties. Cūku fermā ņēma visus pēc kārtas, kaplēt viskaut ko arī varēja dabūt bez grūtībām. Bet LABU darbu - nu akurāt kā tagad - bija jāmeklē caur paziņām. Tā nu sanāca, ka mamma sarunāja vietu gaļas kombinātā.
Kombināta jauda bija 15 000 vistu dienā, uz turieni veda pārstrādāt putniņus no vairākām tuvākās apkaimes lielfermām. Šo jaudu nodrošināja sarežģīta konvejieru sistēma, kura rūca astoņas stundas dienā un kuru apkalpoja neskaitāms daudzums zemi kvalificētu, bet augsti atalgotu darbinieku.
Sākums jaunajam censonim izvērtās diezgan sarežģīts. Pirmā nedēļa bija jāpavada subproduktu cehā, manuāli apstrādājot vistu māgas. Bija jārūpējas, lai no māgām tiktu atdalīta tauku kārta un (pēc pārgriešanas uz pusēm) izplēsta māgas gremojošā daļa (cieta plēve, kurā iekšā bija arī pussagremota vistu barība). Darba kolektīvs sastāvēja pārsvarā no resnām un īgnām vecenēm, atmosfēra - visās nozīmēs smirdīga. Svaigi iegūtās vistu māgas apstrādāt bija vienkāršāk, nekā tās, kuras nezināmu iemeslu dēļ bija kādu laiku glabātas aukstumskapī.
Līdz kādu dienu notika ilgi gaidītais - jauno censoni norīkoja darbā pie konvejiera. Kāpēc tāda veiksme uzsmaidīja - nav zināms.
Darbs pie konvejiera patiesībā ir ļoti daudzveidīgs, jo vistu pārstrādes procesā ir daudz posmu. Īss pārskaitījums ar to, kas notiek ar vistu, kad tā aiz kājām tiek piekabināta konvejiera līnijas āķīšos: kaušana (ar strāvu, automātiski) - asins nolaišana (manuāli iegriežot ar nazi) - spalvu noplūkšana (automātiski, ar verdoša ūdens un speciālu rotējošu birstu palīdzību) - galvu atdalīšana (automātiski) - kāju apakšdaļu noņemšana(automātiski, bet šajā brīdī vistas ir manuāli jāpārāķē uz citas līnijas) - kaklu nogriešana (automātiski) - uzšķēršana, iekšējo orgānu izņemšana un šķirošana (manuāli). Tālāk seko vēl viena pārāķēšana uz citu līniju, un tad jau jaunais censonis vairāk neko neredzēja, jo konvejiera līnija aizgāja uz citu telpu.
Censoņa darbs bija pavadīt 6 stundas dienā vistas pārāķējot no vienas līnijas uz otru. Dažreiz no rīta atnākot uz darbu sametās slikta dūša. Tas nekas - ceha tīrība un kopējais aromāts deva zināmu brīvību šajā vingrinājumā. Neviens pat nepamanīja. Nebija jau tā, ka cehu nemaz netīrītu - droši vien katru vakaru tur visu pamatīgi izšrubēja, bet pēc pirmajiem stundu ceturkšņiem cehs izskatījās jau kā karā.
Bija reiz tā, ka sabojājās elektriskā kaušanas mašīna. Ceha priekšnieks pieņēma varonīgu lēmumu darbu turpināt, kamēr aparāts tiek remontēts. Nekas jau it kā, tik tie konvejiera darbinieki, kas nolaida asinis, to darīja praktiski dzīvām vistām. Bet pēc spalvu noņemšanas neviena vairs nekustējās, tas nu gan.
Mēneša sausais atlikums - ap 120 rubļu. Un nekādas nepatikas pret vistas gaļu nav. Paldies, Tev, mammu! 7 comments - Leave a comment |