|
Decembris 11., 2014
19:30 Turpinot tēmu par jauno māmiņu sūro likteni.
Veseli TV raidījumi, slejas internetā, raksti laikrakstos un diskusijas portālos veltītas tam, lai aprakstītu topošo un jauno māmiņu sūro likteni, kuras nekur netiek iekšā, cilvēki esot nelaipni, sēdēt nelaižot, barot jaundzimušo ar krūti nevarot, visi burkšķot utt. Ieviesta pat vesela sistēma, lai atzīmētu tās "piecas" vietas, kurās tad jaunās māmiņas esot laipni gaidītas.
Es laikam dzīvoju paralēlajā realitātē, bet neko no tā visa nemanu. Cilvēki ir laipni un atsaucīgi, palīdz ar ratiem, laiž bez rindas veikalos bez visām māmiņu kasēm (sevišķi, ja mazulīts kašķīgā omā), palīdz nest autokrēsliņu, smaida, mēdz aprunāties, kaut nemaz nepazīst (īpaši, ja bēbis slingā), vēl augt veselam un laimīgam... Nezinu, kur dzīvo visas tās apspiestās sievietes, bet es jūtos visnotaļ gaidīta visur ar visu savu "astīti". Un es nudien pārvietojos daudz un dikti ar vismaz vienu mazo allaž līdzi, esmu barojusi visās iespējamās vietās, esmu gana devusies pat uz lietiškām tikšanās reizēm ar zīdaini, bet cilvēki ir forši. Jā, vienreiz bija ne visai ērta situācija, kad Karlīna saraudājās restorānā, bet neviens neko, tik pašai nepatīkami citus traucēt. Neko - izgājām ārā, apstaigājām līkumu un viss labi.
Kā mežā sauc, tā atskan. Cik pati māmiņa smaidīga un draudzīga, tik sabiedrība pretīmnākoša.
|
Comments:
From: | sisijs |
Date: | 11. Decembris 2014 - 19:56 |
---|
| | cilvēki apjūk | (Link) |
|
informaciju lielajā gūzmā.
jup. ja godīgi, ar bērniem izejot sabiedrībā es jūtos pat pozitīvākā vidē nonākusi, kā kaut kur dodoties bez savas mazās bandas.
Gribēju pateikt, ka vienmēr ar prieku lasu tavus ierakstus par šo tēmu. Man, kam bērnu vēl nav, tas izklausās bezgala iedvesmojoši :)
Cilvēks nezina, cik liels laimes potenciāls viņā slēpjas, līdz brīdim, kad uzrodas bērni. :)
man patīk, kā tas skan :D
| From: | smille |
Date: | 11. Decembris 2014 - 23:35 |
---|
| | | (Link) |
|
Cilvēku nelaipnumu neesmu saskārusies, bieži palīdz, nevienu burkšķi dzirdējusi neesmu, tiesa gan nekāds liels sabiedrībā staigātājs neesmu, bet tāpat jau sanāk savu reizi arī ar sabiedrisko braukt vai kādā veikalā iet. Uz restorānu kādreiz bijām, bet sapratām, ka nav ko, ejam tikai vasarā, kur zaļš.
Bet ar iekšā tikšanu gan man ir bijušas problēmas, jo pie mājas visiem veikaliem ir trīs pakāpieni un durvis uz āru veras un iela tuvu un satiksme liela - ja ļoti vajadzētu, tad gan jau tiktu, bet parasti TIK ļoti neko nevajag. Un tie veikali tāpat miniatūri, ejas šauras, šauras, tur ar vienu vēzienu var pusburku plauktu uz zemes noslaucīt pat tīri nejauši, kur nu ja vēl kautkas gards jāpaķer garām braucot :)
Par tiem pakāpieniem es gan tikai noškrobojos, neuztveru to kā neiejūtību vai diskrimināciju - tās ir vecās mājas ar paaugstināto pirmo stāvu, bet nav ar šiku, durvis šauras, telpas mazas. (un ar slingu jau var tikt visur)
Jā, es ar ratiem netieku dēla deju mēģinājumu pārģērbšanās telpā. Tas no tādām regulārākām vietām, jo tur divreiz nedēļā jābūt. Bet tad es parasti autobeņķī jaunkundzi paņemu. :) Bet tas tik ar maniem ratiem. Citi var iebraukt. :D
| From: | smille |
Date: | 12. Decembris 2014 - 11:49 |
---|
| | | (Link) |
|
ā, nu ja tā padomā, td vēl M bērnudārzā nevar ar ratiem piebraukt pie durvīm, jāuzstiepj kādi 12 pakāpieni augšā, kas varbūt nav īsti pārdomāti, jo silītes grupiņa tomēr (tur arī īsti pa to "terasi"pabraukt nevar, izdrupis viss :) Bet es savus vieglos ratus uzstiepju ar visu MM augšā un tad braucu iekšā garderobē (jo šie rati ir nu ļoti šaaaauri).
Un pie savas dakteres netieku, viņai tur trīs durvis un beigās veļ sliedes, kas platumā neder nevieniem maniem ratiem :D
| From: | ripp |
Date: | 12. Decembris 2014 - 01:11 |
---|
| | | (Link) |
|
man tas nešķiet tik viennozīmīgi. t.i. jā daudz ir atkarīgs no paša attieksmes, bet nebūt ne viss. mani ir gan laiduši, gan palīdzējuši, gan smaidījuši, gan viskautko, bet ir arī greizi skatījušies utml.
Man jau šķiet, ka lielā mērā tas ir stāsts par to, ko mēs ievērojam un kam pievēršam uzmanību, bet ko laižam gar ausīm. :)
Ar bērnu nekur neesmu ierobežota, bet kad biju grūsna - neviens pats pensionārs (un sab trans tik ar tādiem pilns) nepacēla savu pakaļu, lai palaistu mani ar puzu apsēsties. man gan nudien nebija smaidīgs ģīmis, jo bija baigie tonusi un visu laiku fiziski cietu. Vispār šitas pats bija, kad braucu bērnam pakaļ uz dārziņu. tagad vairs vienk nebraucu.
Tad, kad pārvietojamies ar auto, nekādu pretenziju nav un viss ir kārtībā. (šito var likt zem taga "ienīstu Ušakovu ar viņa penisonāru brīvbiļetēm".
Bet Tev izskatās uzradies daudz laika brīnīties par citām mātēm :/ Jeb te kaut kas tiek spodrināts?
Nu, jā, Rīgas sabiedriskie transporti nav manā ikdienas apmeklētāko vietu sarakstā. Gaidot Krišjāni, kādas 3 reizes laikam braucu - apsēsties palaida. :) Bet, nu, man visi sabiedriskie transporti besī ārā jebkurā manā komplektācijā. :D
Brīva laika man praktiski nav. Ir tikai pāris čīkstīgas jaunās māmiņas blakus, kam viss ir grūti. :)
Nu vot! Vot- Tu neesi bijusi sab trans. Bet par to, ka kā sauc-tā atsaucas, tasinība. Ir taču cilvēki kuriem regulāri kāds kāpj uz kājas, izsniedz nepareizo atlikumu, visās darba vietās uzmet un ātrie nebrauc, pat, ja ir infarkts.
Vai slimnīcā visi ārsti riebīgi, sanitārītes vispār kā *** uzvedas utt. Tā vietā, lai paldies pateiktu un jauku dienu novēlētu cilvēkiem, kas par smiekla naudu viņu aptekalē... |
|