jā, arī tās smuki sakrautas plauktos, viena uz augšu, otra uz leju, viena uz augšu... un bulciņu plaukti, un konfekšu kastes - pa vienai uz cilvēku un arbūzu pievedums, kur mēs, sīči, palīdzējām pa veikala aizmugurējām durvīm salādēt kravu iekšā un par to dabūjām pa arbūzam pēc pašu izvēles ehh...
rinda pie saldējuma kioska pirms pusdienām veikalā bija pievedums un varēja siltu maizi dabūt sveramais saldējums polietilēna maisiņā metāla groziņi un slīdošā lenta "Dolē"
atceros, gāju no skolas garām baznīcai, tur blakus bija arī autobusa pietura, aiz kuras ikreiz sēdēja pa kādam onkulim un dzēra odierīti
bija reize, kad pie manas vecmāmiņas ciemos atnāca kāds cits onkulis, mūsu ūdens krūzītē sajauca odierīti ar mazliet ūdens, pēc tam mēs to krūzīti izmetām, jo to vairs nebija iespējams no odierīša atmazgāt
gāzes balons man vēl tagad mājās ir, uz plašu atskaņotāja aktīvi klausījos mikrofona astoņdesmito gadu sākumu ierakstus un māmiņas mīļāko izpildītāju muslimu magomajevu, mums bija tāds jauks pārnēsājams patafons koferītī, taču pirms gadiem sešiem tas nodega
maize nebija tiita pleevees, riigas maizi atveda koka kastees, iekshaa miiksta, garoza cieta un kraukshkjiiga, dazhkaart pat silta, bija speciaala kreejuma karote, ar kuru var tikt iekshaa pudelee, eedu riigas maizi ar skaabo kreejumu un kjirshu zapti