atceros, gāju no skolas garām baznīcai, tur blakus bija arī autobusa pietura, aiz kuras ikreiz sēdēja pa kādam onkulim un dzēra odierīti

bija reize, kad pie manas vecmāmiņas ciemos atnāca kāds cits onkulis, mūsu ūdens krūzītē sajauca odierīti ar mazliet ūdens, pēc tam mēs to krūzīti izmetām, jo to vairs nebija iespējams no odierīša atmazgāt