Nu jau mājupceļs ar tik pazīstamajiem FRA gaiteņiem un bodēm (BTW pamanīju, ka jau ir atvērusies jaunā bufete ar mazliet tolerējamākām bulkām un ļoti labu kafiju. vēl mēnesi atpakaļ tā bija tapšanas stadijā). Nogurums un ilgas pēc mājām, sievas, sīkajiem, savas mīļās gultas un nagu šķērītēm. Jā, nagu šķērītēm.
Kopumā - neatceros nevienu gadu, kad visas deviņas kalna dienas arī pavadītas uz kalna. Paldies laika dieviem. Nu labi, vakardienas mīnus divdesmitciktur bija jau mazliet ekstrēmi, ne tik daudz aukstuma dēļ (mūsdienu tehnoapģērbi ļauj pievilkt vienu papildus kārtu un ir silti, atskaitot degungalu, kas paliek vienīgais nabadziņš pliks aukstumā) bet tādēļ, ka ne sūda neslīd - tādām temperatūrām vajag pavisam citas smēres. Bet tomēr - ieskaitīts.
Visa jūsu vafele ir mana vafele!
rasbainieks / 16. Marts 2013@22:56 |